-
Fizikālās materiālzinības
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Cietvielas un to klasifikācija | 4 |
2. | Kristāliskas un amorfas cietvielas | 4 |
3. | Šķidrie kristāli | 5 |
4. | Kristāliskas struktūras, režģu veidi | 6 |
5. | Kristogrāfiskie indeksi | 7 |
6. | Kristālu iedalījums pēc daļiņu mijiedarbības spēku rakstura | 8 |
7. | Polimorfās pārvērtības | 9 |
8. | Reālo kristālu uzbūve. Dislokācijas | 10 |
9. | Pamatjēdzieni par metāliem un sakausējumiem | 11 |
9.1. | Metālu fizikālās īpašības | 13 |
9.2. | Metālu deformāciju galvenie pamatveidi | 14 |
10. | Metālu cietības pārbaužu veidi | 14 |
11. | Dzelzs | 15 |
11.1. | Tīras dzelzs karsēšanas līkne | 15 |
11.2. | Dzelzs-oglekļa sakausējumu komponentu fāzes | 16 |
11.3. | Dzelzs un oglekļa sakausējumu stāvokļa diagramma | 17 |
12. | Tēraudi, tēraudu īpašības un iedalījums | 19 |
13. | Čuguns | 23 |
13.1. | Baltie čuguni | 24 |
13.2. | Grafitizētie čuguni | 26 |
13.3. | Pelēkie čuguni | 28 |
13.4. | Augstas stiprības čuguni | 29 |
13.5. | Atkvēlinātie (kaļamie) čuguni | 29 |
14. | Materiālu termiskā apstrāde | 30 |
14.1. | Atkvēlināšana | 30 |
14.2. | Normalizācija | 31 |
14.3. | Rūdīšana un atlaidināšana | 32 |
15. | Krāsainie metāli | 34 |
15.1. | Varš un tā sakausējumi | 34 |
15.2. | Alumīnijs un tā sakausējumi | 35 |
15.3. | Magnijs un tā sakausējumi | 35 |
15.4. | Titāns un tā sakausējumi | 35 |
15.5. | Dārgmetāli | 36 |
16. | Nemetāliskie materiāli | 37 |
16.1. | Polimēru materiāli | 37 |
16.1.1. | Plastmasas | 39 |
16.1.2. | Termoplasti | 39 |
16.1.3. | Termoreaktīvās plastmasas | 40 |
16.2. | Kompozītu materiāli | 41 |
16.2.1. | Šķiedrveida kompozīti | 41 |
16.2.2. | Dispersi nostiprinātie materiāli | 41 |
16.2.3. | Kompozītu materiālu lietošana tehnikā | 41 |
17. | Elektriskā strāva metālos | 42 |
17.1. | Supravadītspēja | 42 |
17.2. | Dielektriķi | 43 |
17.3. | Vadītāji | 44 |
17.3. | Pusvadītāji | 44 |
17.3.1. | Pusvadītāju ierīces | 46 |
17.4. | P-n pāreja | 46 |
Zinātniski tehniskās revolūcijas laikmetā paplašinās tehnikā lietojamo materiālu klāsts, tiek radīti jauni materiāli ar daudz labāku un plašāku mehānisko un tehnoloģisko īpašību kompleksu.
Ar vien plašāk izmanto nemetāliskos materiālus, galvenokārt polimēru materiālus. Kurus nevar uzskatīt ne par melno metālu, ne arī par krāsaino metālu aizvietotājiem.
Materiālu mācība ir zinātne, kas pētī sakarības starp metālu, sakausējumu un nemetālisko materiālu sastāvu, uzbūvi un īpašībām, kā arī to īpašību izmaiņas termiskās, mehāniskās, ķīmiskās un citas iedarbības rezultātā. Galvenā materiālu mācības daļa ir metālu mācība.
Pēdējā desmitgadē radīti vairāki jauni materiāli, kas nepieciešami kosmosa izpētei, atomenerģijas apgūšanai un elektronikas attīstībai. Tagad tehnikā praktiski izmanto gandrīz visus Mendeļejeva periodiskās sistēmas elementus, tāpēc inženieriem labi jāzina materiālu mācība.[1]
Dabā pastā divu veidu vietie ķermeņi ar atšķirīgām īpašībām: kristāliskie un amorfie.
Kristāliskie cietie ķermeņi karsēšanas laikā paliek cieti, saglabā savu formu, bet līdz noteiktai temperatūrai, kad tie pāriet šķidrā stāvoklī.
Amorfie ķermeņi, karsējot tos plašā temperatūras intervālā, kļūst nedaudz mīkstāki, mazāk stingri, līdz pāriet šķidrā stāvoklī. Atdzesējot šiet procesi norit pretējā virzienā.
Cietu ķermeņu kristāliskais stāvoklis ir stabilāks, t.i., ar mazāku termodinamisko potenciālu nekā amorfais. Ķermeni amorfā stāvoklī var uzskatīt par pārdzesētu šķidrumu ar stipri pazeminātu daļiņu kustīgumu. To var iegūt, strauji atdzesējot no šķidra stāvokļa daudzas organiskās un neorganiskās vielas. Tomēr atkātota karsēšana, ilgstoša izturēšana paaugstinātā temperatūrā vai deformācija var radīt amorfā stāvokļa nestabilitāti un pilnīgu vai daļēju pāreju kristāliskajā stāvoklī. Šādas pārejas piemēri ir neorganiskā stikla saduļķošanās paaugstinātās temperatūrās, kausēta dzintara daļēja kristalizācija, atkārtoti to karsējot, polietilēna pārveidošanās trauslā materiālā ilgstošas ekspluatācijas rezultātā, kaprona diega daļēja kristalizācija stiepes procesa laikā.…
Materiālu mācība ir zinātne, kas pētī sakarības starp metālu, sakausējumu un nemetālisko materiālu sastāvu, uzbūvi un īpašībām, kā arī to īpašību izmaiņas termiskās, mehāniskās, ķīmiskās un citas iedarbības rezultātā. Galvenā materiālu mācības daļa ir metālu mācība.
- Biodīzeļu salīdzinājums
- Fizikālās materiālzinības
- Netradicionālie enerģijas avoti. Biodegviela
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Biodīzeļu salīdzinājums
Referāts augstskolai13
-
Netradicionālie enerģijas avoti. Biodegviela
Referāts augstskolai16
-
Aminoskābe
Referāts augstskolai2
-
Enerģētika
Referāts augstskolai13
-
Neizsmeļamie enerģijas avoti, koksnes potenciālā loma enerģētikā, alternatīvi biomasas ieguves avoti
Referāts augstskolai20