Starp budžeta deficītu un ekonomiku, un sevišķi starp deficītu un ražošanu, bezdarbu, inflāciju un maksājuma bilanci pastāv īslaicīgas saistības. Tās ir sarežģītas, jo tur ir periodiska problēma un iedarbība uz izmaiņām budžetā ietekmē arī ekonomiku, līdz ar to izmaiņas ekonomikā ietekmē budžetu. Turklāt budžeta deficīta kopsavilkuma ietekme uz ekonomiku ir atkarīga no ekonomikas dažādā sastāva, kas izpaužas biznesa apritē un deficīta nodrošinājumā.
Fiskālās politikas mērķis ir veicināt valstij sasniegt vispārējus makroekonomiskus mērķus.
Tie ir:
Sekmēt ekonomisko izaugsmi;
Sasniegt iekšzemes un ārējo līdzsvaru.
Šos mērķus nevar sasniegt vienīgi ar fiskālo politiku, tā ir jāapvieno un jāsaskaņo ar monetāro un valūtas maiņas kursa politiku, līdz ar to ietekmējot MB.
Fiskālā politika nevar atrisināt visas problēmas, jo tās kompetencē ietilpst atrisināt tās aktuālos mērķus – izaugsmi un iekšējo un ārējo līdzsvaru. Ar fiskālo politiku parasti saprot pieņēmumu par valdības budžeta bilanci, tāpēc jāaplūko budžeta deficīta ietekme uz ekonomisko attīstību, nodarbinātību, inflāciju un MB.
Budžeta deficīts var tikt finansēts trīs dažādos veidos:
Valsts pārdod obligācijas iekšējā privātajā sektorā;
Aizņemoties no Centrālās Bankas;…