Piecdesmito gadu sākumā preču bija saražots tik daudz, ka pircējiem bija grūti izvēlēties, bet ražotājiem – grūti pārdot. Tad ražotāji sāka izmantot dažādus reklāmas veidus – ziņojumu dēļus, reklāmas avīzēs, radio, televīzijā, pa pastu. Šo darbību sāka saukt par mārketingu. Mārketings ietver tirgus izpēti, noteiktu mērķu un uzdevumu izvirzīšanu un dažādu pārliecināšanas metožu izmantošanu. Vēlāk radās arī citi secinājumi par mārketinga būtību, no kuriem svarīgākie ir:
mārketings ir vadības filozofija, kura virza uzņēmumu uz tirgu un veido uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi,
mārketings ir paņēmiens, kā gūt panākumus uzņēmējdarbībā,
mārketings tiek atzīts arī par stratēģisku lēmumu kopumu, kas ietver dažādus produkta pozicionēšanas variantus mērķtirgū un konkurences priekšrocību saglabāšanu,
mārketings bieži tiek vērtēts kā informācijas ieguves un izmantošanas funkcija,
mārketings ir cieši saistīts ar uzņēmuma stratēģisko vadību.
Galvenie firmas stāvokļa novērtējuma aspekti ir:
firmas piedāvāto pakalpojumu (produkcijas) novērtējums,
kur un kādā veidā tiek piedāvāti šie pakalpojumi,
pakalpojumu cena,
veids, kā pakalpojumu novada līdz klientam,
klientu novērtējums,
realizācijas rādītāju analīze,
konkurences analīze.
2.2. Pakalpojumu novērtēšana
Ir viegli pārzināt savu pakalpojumu īpašības, grūtāk ir saskatīt pakalpojuma derīgumu, tas ir, saprast, ko klients vēlas iegūt no šī pakalpojuma. Klientam nepieciešamā informācija jāsniedz vienkāršā, vispāratzītā emocionālā valodā, nelietojot tehniskus terminus. Lai pilnīgi novērtētu pakalpojumu, ir jānovērtē:
pakalpojuma kvalitāte,
kādā mērā pakalpojums attaisno klientu cerības,
cik precīzi pakalpojuma nosaukums klientam raksturo šī pakalpojuma lietderību,
ja firma piedāvā dažāda veida pakalpojumus, vai tie ir savstarpēji savienojami,
vai firmas rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai sniegtu šo pakalpojumu,
kādā stadijā šobrīd ir pakalpojums – aizsākuma, uzplaukuma vai lejupslīdes stadijā.
Novērtējot cenu, jādomā ne tikai par pašu cenu, bet arī par samaksas veidu. Vai ir jēga sniegt pakalpojumu uz kredīta? Ja ir, tad kādos gadījumos? Cik bieži un kādos gadījumos jāmaina cena? Attiecībā uz daudziem pakalpojumu veidiem nav nekādu ar likumu fiksētu cenu veidošanas noteikumu, tāpēc katrai firmai jānosaka savas cenas, un tas ir diezgan grūti. Parasti tie, kas uzsāk uzņēmējdarbību, nosaka cenas, kas ir zemāks par vidējo līmeni. Tas sākumā palīdz piesaistīt klientūru, taču šādus pakalpojumus klienti vērtē daudz zemāk, jo uzskata, ka firmas, kas strādā pēc pazeminātiem izcenojumiem nevar sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus. Šo firmu ienākumi ir pārāk mazi, tāpēc tās nevar atļauties paaugstināt pakalpojumu kvalitāti. …
