Komerclikuma (turpmāk - KoL) 26.panta 1.daļa nosaka, ka firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.
Firmas regulācijas mērķi ir:
1) aizsargāt komersantu pret viņam piederošas firmas prettiesisku izmantošanu;
2) novērst trešās personas maldināšanas iespēju.
Mērķi tiek panākti, nosakot atbildību par firmas prettiesisku izmantošanu, firmas individualizācijas principu, komersanta veida norādes obligātu iekļaušanu firmā, firmas izvēles ierobežojumus, kā arī nosakot firmas atsavināšanas ierobežojumus.
Firmas principi:
• īstenības princips – firmai ir jāatbilst faktiskajam stāvoklim, tā nedrīkst maldināt trešo personu;
• vienādības princips – komersantam sava firma jālieto konsekventi, visi komercdarījumi jāveic zem vienas firmas atbilstoši komercreģistra ierakstam;
• publiskuma princips - firma ir obligāti jāieraksta komercreģistrā un komersants savu darbību veic, izmantojot firmu.
Bieži veidojas situācija, kad jēdziena „firma” juridisko nozīmi nenošķir no tās nozīmes, kura tiek lietotā sarunvalodā. Sarunvalodā jēdziens „firma” bieži tiek lietots kā sinonīms vārdiem „uzņēmējs”, „komersants” un „uzņēmums”. Reizēm ar šo jēdzienu mēdz apzīmēt tikai personālsabiedrības vai komerctiesību subjektus bez juridiskas personas statusa. Visi šie jēdzieni ir savstarpēji pilnīgi atšķirīgi pēc to tiesiskā statusa, tāpēc arī tiek nodalīti viens no otra. Firma Latvijas komerctiesībās ir komersanta „vārds”, un nekādā ziņā tas nav uzņēmums vai tiesību subjekts. Par komercdarbību uzskatāma tikai tā darbība, kura veikta izmantojot firmu. Savukārt komercdarbībai nav cita vārda kā tikai tās komerciālais vārds, respektīvi, firma.
Firma ir tikai komersantam, tā gan var būt arī komersanta filiālei, taču filiāle nav uzskatama par patstāvīgu tiesību subjektu, un faktiski filiāles firma tiek atvasināta no komersanta firmas. Citiem tiesību subjektiem, kuri nav komersanti, var būt nosaukumi, taču uz tiem neattiecās KoL noteiktā firmas regulācija un aizsardzība.
Nedrīkst jaukt firmu ar uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgās daļas nosaukumu. Uzņēmumam kā komersantam piederošam tiesību objektam, kā arī uzņēmuma patstāvīgai daļai var būt savs nosaukums, kas nesakrīt ar komersanta firmu. Piemēram, komersantam SIA „Saule” pieder restorāns ar nosaukumu „Zieds”, kafejnīca „Bumba”, kā arī konditorejas veikals „Saldumiņš”, katrs no tiem uzskatāms par uzņēmuma patstāvīgu daļu, bet visi trīs kopā veido komersanta uzņēmumu. …
