Monetārā politika un banku sektora attīstība Latvijā.
1990.gadā tika dibināta, būtībā atjaunota Latvijas Banka , taču tā nedarbojās kā pilntiesīga valsts centrālā banka. Valūtas apgrozību Latvijā kontrolēja PSRS Valsts bankas Latvijas Republikāniskā banka.1991. gadā 3. septembra saskaņa ar lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” Latvijas Banka tika pasludināta par Latvijas Republikas centrālo banku ar tiesībām laist apgrozībā laist apgrozībā nacionālo valūtu. Latvijas Bankas kā neatkarīgas centrālas bankas statuss tika nostiprināts ar Latvijas Republikas likumu “Par bankām “ un “Par Latvijas Banku”, kas pieņemti 1992. gadā 19. maijā.
Stabilizācijas un strukturālo reformu politikas mērķi bija nodrošināt cenu liberalizāciju, subsīdiju atcelšanu, finansu kontroli, kā arī nodibināt liberālu tirdzniecības režīmu un maksājumu sistēmu.
Sekmīga monetārās politikas īstenošana veicināja makroekonomiskās stabilizācijas mehānisma efektivitāti. Savukārt banku sektora nostiprināšanas kļuva par strukturālās reformas neatņemamu daļu.
Viena no galvenajām Latvijas monetārās un banku politikas iezīmēm ir orientācija uz ilgtermiņa stabilitāti, tāpēc tā ir iemantojusi uzticību gan valsts iekšienē gan ārpus tās.
Lai sekmīgāk īstenotu reformas un stabilizētu makroekonomisko situāciju, Latvijā tika ieviesta nacionālā valūta. 1992. gadā 7. maijā tika ieviests Latvijas rublis, bet jau 1993. gadā februārī tika pieņemts lēmums pakāpeniski uzsākt lata ieviešanu. Lata ieviešanu nevar uzskatīt par atsevišķu naudas reformu :vienkārši notika banknošu nomaiņa. Tikai 1993. gada oktobrī lats tika pasludināts par vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekļi Latvijas teritorijā.
…