Būvniecības produkcijas apjoms un tirgus struktūra ir atkarīga no tautsaimniecības attīstības. Ja ekonomiskā situācija valstī pasliktinās, nekavējoties samazinās mājokļu būvniecība, tai seko komerciālo, ražošanas un infrastruktūras objektu būvniecības samazinājums. Savukārt, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pirmās būvniecības aktivitātes ir jūtamas komerciālos uzņēmumos, tad ražošanas uzņēmumos un vienlaicīgi valsts un pašvaldību finansētās infrastruktūras objektos un, palielinoties ienākumiem, sāk paplašināties arī mājokļu būvniecība. Šāda attīstības secība ir konstatēta Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē.
Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm ES un Latvijas ekonomikā gan pēc finanšu apgrozījuma, gan nodarbināto skaita. Būvniecības nozari raksturo spēcīga valsts ekonomiskās attīstības ietekme, atsevišķu darbu veidu sezonalitāte, augsta būvmateriālu, darbaspēka un energoietilpība, kā arī nozīmīgas pamatlīdzekļu uzturēšanas un iegādes izmaksas. ES ietvaros un pasaules mērogā būvniecības nozarē notiek būtiskas pārmaiņas, mainās izpratne par būvniecības nozari un tiek noteiktas jaunas prasības saistībā ar vides aizsardzību, energoresursu efektīvu izmantošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un pielāgošanu mūsdienu sabiedrības vajadzībām.
Katras valsts ekonomisko, politisko un sociālo attīstību nosaka un ietekmē arī tās nekustamā īpašuma resursi - zeme, derīgie izrakteņi, ēkas, būves u.c. Nekustamais īpašums ir viens no svarīgākajiem ekonomiskajiem resursiem un viena no būtiskākajām nacionālās bagātības sastāvdaļām. Zemes reformas, īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā uz brīva tirgus principiem ir izveidojies Latvijas nekustamo īpašumu tirgus.
Darījumu skaita pieaugumu nekustamā īpašuma tirgū būtiski stimulējusi arī hipotekāro kredītu straujā attīstība. Pieaugot vispārējam labklājības līmenim, iedzīvotājiem radusies iespēja atlicināt naudas līdzekļus kredītu maksājumiem mājokļu iegādei.
…
