Dzejoļu krājumā „Gals un sākums” ir uzkrītoši bieži lietota “es” forma, kuru agrāk Rainis izmantoja gandrīz tikai mīlas lirikā. Tajā domātājs, retors un dzejnieks beidzot ir nonākuši saskaņā. „Gala un sākuma” nodaļas atdalītas nevis ar virsrakstiem, bet ar moto, kurā atkārtojas viena un tā pati frāze: “Es ritu, ritu.” Šī frāze dažādos kontekstos pamazām pārtop.
Šajā dzejoļu krājumā Rainis cilvēku uzsver kā tikai vienu daļiņu no visa. Viņš uzsver, ka ir jārēķinās ar citiem, ka nekas nav atkarīgs tikai no tevis. Lai gan tai pat laikā dzejolī „Pats” viņš raksta, ka „Ko dari, to dari pats, lai palīga nelūdz tavs skats....” , jo tikai tā darbs būs tevis padarīts un tie būs tavi nopelni. Šajā pašā dzejolī Rainis raksta, ka pašam sev jābūt žēlotājam, zinātājam, vērotājam un vadītājam. Arī dzejolī „Dzīvā dzīve” viņš uzsver, ka cilvēkam ir jāizcīna sava vieta zem saules:
Droši meties ļaužu drūzmā,
Darbojies un cīnies plūsmā!
Grūd un dzen, un topi dzīts,
Dzīvā dzīvē apgrozīs!