Filosofija

4. ‘’Laiks nav kaut kas objektīvs un reāls, ne substance, ne akcidence, ne attiecības, bet subjektīvais nosacījums, nepieciešams cilvēka gara dabas dēļ, lai koordinētu savā starpā pēc zināma likuma visu juteklisko un tīru kontemplāciju.’’
Laiks ir kaut kas tāds, ko neviens nespēj ne ietekmēt, ne arī mainīt. Lai ko arī darītu vai nedarītu, laiks plūst neatkarīgi. Laiku nav iespējams apstādināt, vai gluži pretēji pasteidzināt. Laiks ir gan reliģijas, gan filozofijas un zinātnes raksturlielums, kas pauž sakarību, kādā parādības nomaina cita citu. Ja šāds raksturlielums mums ir pieejams, tad mēs vēlamies to izmērīt. Tā kā līdz šim mums arvien ir noslēpums tas, kad un kādā veidā laiks ir sācies, tad cilvēkiem pašiem bija jāizdomā, kurš brīdis tiek uzskatīts par sākumpunktu. Mēs nevaram nosaukt laiku par jēdzienu, jo laiks ir bezgalīgs lielums, kuru nav iespējams ierobežot kādos rāmjos. Ir izdomāti nosaukumi laika vienībām- stunda, sekunde, minūte bet tie ir tikai pašu cilvēku pieņemti un vispārlietoti termini laika aprakstīšanai. Ja nesākam aizdomāties, kas tad īsti ir laiks, šie termini mūsu zināšanas par laiku pilnībā apmierina.
…