Filosofija

Platona politiskās filozofijas galvenās iezīmes “Valsts”
Platons (427. – 347. g.p.m.ē.) ir viens no izcilākajiem antīkās filozofijas pārstāvjiem un kultūras veidotājs. Viņš dzīvoja periodā, kad vergturu demokrātija Atēnās jau bija pārdzīvojusi savu augstāko uzplaukumu un lielā mērā izsmēlusi savas attīstības iespējas, laikā, kad sabiedrību plosīja asas sociālās un politiskās pārmaiņas.
Platons cēlies no slavenas Atēnu aristokrātu dzimtas. Iesaistās politikā, taču drīz vien ir spiesta saprast, ka gan dzīvei, gan politikai ir savas ēnas puses – intrigas vardarbība, korupcija un citas netaisnības. Pēdējas piliens ir Platona skolotāja Sokrāta notiesāšana uz nāvi. Tas varētu būt par pamatu vienam no Platona izcilākajiem darbiem “Valsts”, kurā vīlies pastāvošajās valsts formās, viņš cenšas konstruēt ideālu valsts modeli. Savas ideālās valsts modeli Platons centies ieviest arī reālajā dzīvē, taču šie mēģinājumi bija neveiksmīgi, līdz ar to šie viņa valsts ideāli palikuši tikai filozofisko ideju līmeni.
Platona nozīmīgākais veikums līdzās viņa darbiem ir Atēnu akadēmijas nodibināšana, kas pastāvēja gandrīz tūkstoš gadu (387. g.p.m ē. - 529. g.m.ē.) un bija viens no svarīgākajiem antīkās pasaules zinātniskajiem un izglītības centriem. …