Filosofija

Saprot pasaules izziņas un pasaules uzskata iztirzājumu.
Cēlis no sengr.vārdiem phileo – (mīlu) un sophia – (gudrība).
Ir gudrības mīlestība un mīloša gudrība.
Filoz. priekšmets – cilvēka esamība pasaulē.
Filoz. un vēlme filozofēt rodas no cēloņiem – izbrīns (Kādēļ vispār kaut kas ir, Kas slēpjas aiz parādībām, Kādēļ mēs dzīvojam?)
Filoz. vienmēr pilda izziņas funkciju.
Pamatjautājumam ir 2 puses – 1.kas ir primārais, matērija vai gars, esamība vai domāšana. Tie, kas matēriju, dabu un esamību uzskata par primāro ir materiālisma nometne, savukārt tie, kas apgalvo, ka primārais ir apziņa, domāšana un gars ir ideālisti. 2. vai pasaule ir izzināma, vai cilvēku priekšstati un jēdzieni var būt objektīva patiesība, jeb vai pasaule ir neizzināma. Materiālisti atdzīst pasaules izzināmību. Ideālisti gadīj., kad atdzīst pasaules izzināmību, noliedz, ka cilv. apziņā atspoguļojas objektīvā realitāte. Ideālistu daLa ir agnostiķi – noliedz pasaules izzināmību.
Filoz. radusies ~ pirms trīstūkstoš gadiem seno Austrumu zemēs. Jau senatnē ir izveidojušies divi pretēji virzieni – materiālisms un ideālisms.
Filoz. process, kurā cilvēks cenšas gūt skaidrību par sevi pašu un savu pasauli, ir nebeidzams un ir ikviena laikmeta primārais uzdevums.…