-
Filosofija
Mūsdienās viņa izveidotā un citu zinātnieku apstrādātā psihoanalīzes medicīniskā daļa ieņem ievērojamu lomu cilvēku psihisko disfunkciju, neirožu un citu psihisku traucējumu ārstēšanā. Psihoanalīzes filozofiskā daļa ir ietekmējusi mākslu, filozofiju, reliģiju, morāli, un panāca vēl nebijušu progresu cilvēka būtības izskaidrošanā, un lika cilvēcei ar pavisam citādām acīm paskatīties uz sevi. Psihoanalītiskā filozofija, kuras empīriskā bāze ir psihoanalīze, padziļina un papildina dzīves filozofiju un no savas pozīcijas cenšas skaidrot personības, kultūras un sociālās tendences.
5. Kāpēc šaubu principu, kas izteikts Dekarta filozofijā, var izskatīt kā heiristisku (metodoloģisku) principu? Vai šodien zinātnes filozofijā šis princips ir aktuāls?
Dekarts, tāpat kā empīriķi, uzskatīja, ka visi līdzšinējie uzskati ir kritiski jāpārbauda un jāapšauba, lai noskaidrotu to pareizību. Pats Dekarts uzskatīja par personisku problēmu un uzdevumu kritiski apšaubīt visus savus līdzšinējos uzskatus. Tomēr Dekarts nebija skeptiķis. Šaubas bija metode, lai sasniegtu drošticamību, līdzeklis jeb instruments pareizu slēdzienu izveidošanai. Dekarts bija pārliecināts, ka drošas zināšanas ir iespējams atrast, bet vajadzīga pareiza metode.
Pati metode balstījās uz pieņēmumiem, ka, pirmkārt, cilvēka prāts pats par sevi var intuitīvā veida saskatīt jeb aptvert to, kas ir patiess vai pareizs, tas ir, mēs ar prāta palīdzību varam noteikt, vai dotais ieskats atbilst īstenībai, un, otrkārt, pašas patiesības iezīmes vai mērauklas nav nekas cits kā skaidrība un noteiktība. …
EKSĀMENA UZDEVUMI FILOSOFIJĀ 26. variants 1. Kas ir atklāsmes problēma? Kāda ir Patristikas apoloģētikas filosofijas specifika? Patristika ir kristietības pirmie seši, septiņi gadsimti. Šajā laikā kristietība atdalījās gan no vecā jūdaisma, gan – asās diskusijās ar grieķu un citiem filozofiem un maldu mācītājiem – no pagānu reliģijām un sektām, ieguva patstāvīgu un sistēmā izklāstītu skatījumu uz Dieva un cilvēka attiecībām. Šajā laikā tika nospraustas robežas tam, ko cilvēks var zināt par Dievu, kā viņš var Dievam tuvoties - cilvēks var pazīt Dievu tikai atbilstoši savai iekšējai askētiskajai pieredzei. Kad tiek runāts par patristiku kā veselu garīgu parādību, vienmēr tiek domāts par normām, nevis izņēmumiem. Šo normu nosaka visdziļākā principu vienotība, kas ir patristikas vissvarīgākā iezīme. Patiesība patristikā nav individuāla īpašība, bet korporatīva; tas neattiecas ne uz vienu, ne otru autoru, bet gan uz visu kristīgo kopienu. Baznīcas tēvu autoritāte nav saistīta ar viņa personīgo oriģinalitāti vai ietekmi, bet gan ar to, ka viņa domas ir saskaņā ar baznīcas tradīcijām. No patristisko tēvu viedokļa patristika nav individuālu doktrīnu kopums, bet vienota mācība, ko atklāj un izskaidro dažādi baznīcas tēvi dažādos līmeņos. Viena no patristikas kā īpaša filozofijas veida pamatiezīmēm ir izšķiroša orientieru maiņas. Senie gudrie, Platons vai Aristotelis nevarēja palikt par kristiešu augstāko autoritāti. Visas teoretizēšanas sākumpunkts ir Svēto Rakstu teksts. Rakstu autoritāte neizmērojami pārsniedz jebkura filozofiskā teksta nozīmi. Patristikas pamattēze ir: patiesība ir Rakstos, un teologa ("patiesais filozofs") uzdevums ir pareizi saprast un izskaidrot tos.
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Kas ir filosofija
Referāts augstskolai3
-
Antīkā filosofija. Aristotelis un viņa "Nikomaha ētika"
Referāts augstskolai10
-
Valoda un filosofija
Referāts augstskolai8
-
Imanuela Kanta tiesību filosofija
Referāts augstskolai11
-
Racionalitāte reliģijā un filosofijā
Referāts augstskolai7
Novērtēts!