Filozofija, reliģija un zinātne ir trīs jomas, kas dažiem varētu šķist grūti savienojamas, savukārt, citi saskata šajās šķietami atšķirīgajās uzskatu sistēmās daudz kā kopēja un savstarpēji papildinoša. Interesanti būtu palūkoties tuvāk – vai reliģija, zinātne un filozofija vienu otru vairāk papildina, vai arī gluži otrādi – noliedz viena otru. Vai iespējams, ka reliģijai un ticībai Dievam varētu būt kas kopīgs ar zinātnieku racionālo domāšanas veidu, kas visam prasa kādu fizikālu pamatu, lai kaut ko atzītu par eksistējošu. Šajā esejā es centīšos apskatīt, kas kopīgs un atšķirīgs laikā gaitā ir bijis šīm trim nozarēm.
Lai saprastu vai reliģija, filozofija un zinātne ir savstarpēji savienojamas un vai tām ir iespējama kopīga nekonfliktējoša līdzāspastāvēšana, būtu jāprecizē, kas ir šo trīs nozaru darbības sfēra. Kas īsti ir filozofija, reliģija un zinātne.
Pētot skaidrojošo vārdnīcu vārdam filozofija varam atrast vairākus skaidrojumus. Pamatā filozofija tiek definēta kā prātojumu, atziņu un uzskatu kopums par pasauli jeb zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgajiem likumiem, mācība par esamības un izziņas vispārīgajiem principiem.
Savukārt reliģija tiek skaidrota kā uz nojēgumiem par visa pastāvošā kārtību balstīta un ar simbolu sistēmām no paaudzes paaudzē nodota un tālāk izplatīta cilvēku pasaulizjūta un uzskati, izpratne par svēto, tā pielūgsme, bijība pret to. Reliģijai raksturīga ticība pārdabiskajam, kādu augstāku spēku (dievu) eksistencei, kā arī īpašas uzvedības normas, ko nosaka šis uzskatu kopums.
…
