Bailes un cieņa, ko Stārlinga izjūt pret Hanibālu Lekteru, naids pret “Bufalo Bilu” un patiesa vēlme izglābt viņa upuri lielākoties piemīt arī skatītājam, tāpēc jaunā sieviete ir viegli nodevējama par filmas vēstītāju. Tomēr brīžos, kad Klarisa Stārlinga nav kadrā, vēstītāja lomu pārņem arī pats Hanibāls Lekters, piemēram, ainā, kurā viņš brutāli nogalina policistus, kas atnesuši viņam vakariņas. Lai arī pret Lekteru tiek izjusts riebums un šausmas, tajā brīdī pasaule tiek skatīta no viņa prizmas. Arī “Bufalo Bils” ainās, kas norisinās viņa mājās, ir sava stāsta vēstītājs, viss, ko viņš dara, atspoguļo viņa psihisko stāvokli, dzīves apstākļus, raksturu utt.
Secinājumi
Filmā ar dažādiem paņēmieniem kopā tiek panākts viens – radīt skatītājā spriedzes sajūtu un noturēt uzmanību. Tas ir izdevies, pielietojot visus minētos vizuālos un audiālos efektus. Šajā darbā aprakstītie filmas elementi nav visi, kas filmā tika ievēroti, bet šie likās spilgtākie un nozīmīgākie dažādu ainu un visas filmas kopējā noskaņojuma atainošanā. Tēlu veidošanā veiksmīgi ir izvēlēti aktieri galveno varoņu attēlošanā, ar montāžas palīdzību aktieru izcili tēlotās grimases ir izdevies pārvērst izteiksmīgās tuvplānu kombinācijās, kas parāda spriedzi starp runātājiem. Vide šajā filmā nav nejauša, visam ir kāda nozīme, arī montāža veiksmīgi šo vidi integrējusi filmā, piemēram, rādot kadrus ar dažādiem objektiem, kas, šķietami, nejauši izvietoti kādā telpā, bet radot zināmas asociācijas (piemēram, tauriņu tapetes) ar filmas motīviem visā filmas garumā.
“Jēru klusēšanā” veiksmīgākais elements šķita tieši kameras un montāžas kopdarbs, radot spriedzi un trauksmes sajūtu, pievienojoties mūzikai, kas visā filmas garumā vairāk vai mazāk bija vienota, uzturēja noskaņu. Interesanti izmantoti tuvplāni, kā norādot uz intensīvākajiem brīžiem, sarunu un/vai notikumu kulminācijām.
…
