Stāsta loma filmā: Šīs filmas stāstam ir būtiska loma, jo tas pakāpeniski veidojas līdz pašām filmas beigām. Filmas centrā ir tieši stāsts par Astrīdu un viņas dzīvi, kā arī neviena cita personāža dzīve netiek attēlota. Lai arī filmas sākumā jau tiek parādītas tās beigas, stāsts tik un tā aizrauj, jo nevar paredzēt, kur Astrīda pirms savām “laimīgajām” beigām nonāks un ko piedzīvos. Šai filmai nav arī izteikti raksturīgās laimīgās beigas, kur visi stāsta personāži paliek laimīgi un apmierināti. Filmas beigās Astrīda var uzelpot, jo viņas sūrais un sliktais dzīves posms ir beidzies, taču tas prasīja viņai atstumt pilnībā savu māti. Un sāpīgākais Astrīdei ir tas, ka, lai to izdarītu, viņai nācās uzzināt rūgto patiesību par savas mātes egocentrisko mīlestību.
Ietvertais laiks, laika un telpas nosacītība: Visas filmas garumā nevarēja saprast, kāda laika posmā filma tiek ietverta. Varēja tikai noprast to, ka tiek attēlots Astrīdas viens posms no dzīves, kurš tiek sadalīts piecās daļās, katrā atsevišķi izdzīvojot, ko pavisam atšķirīgu. Šo daļu plūdums pa filmas līniju bija nemainīgs un secīgs, taču bija novērojama arī manipulācija ar laiku, jo paralēli tika atainota arī pagātne pa īsiem fragmentiem, kas patiesībā bija Astrīdas atmiņas uzplūdumi jeb flashback. Atmiņas fragmenti arī bija secīgi izkārtoti, kuri atspoguļoja momentus pirms Astrīdas mātes apcietināšanas. Fragmentos vairakkārt parādīja baltos oleandrus vai par tiem tika runāts.
“Baltais oleandrs” sastāv no daudzām detaļām, kas katram skatītājam simbolizē savas vērtības. Šo filmu varētu vēl daudz un no dažādiem aspektiem analizēt, katru reizi skatoties ieraugot to, ko pirmajā reizē nevarēja ieraudzīt.
…