Filipa līkne parāda sakarību starp inflācijas līmeni un bezdarbu. Īsā laika periodā tā ir izliekta. Katrā valstī noteiktā periodā ir atšķirīgs bezdarba un inflācijas līmenis. Tas ir atšķirīgs no katras valsts ekonomikā stāvokļa un attīstības (cikla) īpatnībām. Pastāv daudz ekonomisku faktoru, kas izraisa šīs sakarības izmaiņas un Filipa līknes nobīdi.
Filipa līknes virzību īsā laika posmā var izskaidrot ar arodbiedrību lomu, kā arī ar bezdarbnieku pabalstu nozīmi un sociālās nodrošināšanas iemaksu ietekmi tajā laika periodā, kurā bezdarbnieki atrod darbu un sāk strādāt. Vēl viens iemesls ir tehniskais progress. Tā dēļ būs aizvien grūtāk aizstāt tos strādniekus, kas piedāvā savu darbaspēku ar tādiem, ko pastiprināti pieprasa, un dabīgā bezdarba līmenis atkal pastiprināsies.
Ilglaicīgā periodā inflācijas tempus nosaka naudas masas pieauguma tempi un tie nav atkarīgi no ražošanas apjoma un bezdarba līmeņa.
Ilgtermiņā Filipa līkne ir vertikāla – tā nav atkarīga no bezdarba un inflācijas mijiedarbības, kura pazeminātu bezdarbu zem tā dabiskā līmeņa. Bezdarbs var palikt nemainīgs, bet inflācija palielināties. Ilgā laika periodā ražošanas apjoms ir vienlīdzīgs ar potenciālo ražošanas apjomu – tātad pastāv pilna nodarbinātība un eksistē tikai dabīgais bezdarbs. Dabīgo bezdarbu nosaka darba atrašanas un darba atstāšanas attiecības. Izmainīt dabīgā bezdarba lielumu ir salīdzinoši grūti.…
