Fermenti ir specifiskas olbaltumvielas, kas dzīvā šūnā katalīzē visas bioķīmiskās norises un regulē organisma vielmaiņas procesus. Raksturīga fermentu īpašība iedarbības efektivitāte un specifiskums. Fermentu darbība ir atkarīga no vides reakcijas un temperatūras, reaģējošo vielu koncentrācijas, dažu ķīmisko vielu klātbūtnes. Spēj darboties arī no organisma izdalīti fermenti.
Fermentu nomenklatūrā ilgu laiku par pamatu ņēma tā substrāta nosaukumu, uz kuru ferments iedarbojas, pievienojot galotni –āze. Tā radās fermentu – proteāžu, amilāžu, lipāžu nosaukumi. Piektajā starptautiskajā bioķīmiķu kongresā Maskavā 1961. gadā tika apstiprināta jauna nomenklatūra, pēc kuras ņem vērā substrāta ķīmisko nosaukumu un reakciju, kuru attiecīgais ferments katalīzē.
Pēc katalizējamās reakcijas tipa fermentus dala 6 klasēs: oksidoreduktāzēs (askorbīnoksidāzēs, katalāzes u.c.), hidrolāzēs (glikozidāzēs, amidāzes, lipāzes, peptidāzes u.c.), transferāzēs (aminotransferāzes, metiltransferāzes u.c.), izomerāzēs (glikoze-galaktoze), liāzēs (dekarboksilāzes u.c.) un ligāzēs jeb sintetāzēs (veido ķīmiskās saites).…
