Ferdinands Tennīss dzimis 1855. gada 26 jūnijā Vācijā Šlēsviga-Holšteinā zemnieku ģimenē. Viņa pirmie gadi tika pavadīti turīgā fermā un pēcāk mazā pilsētiņā. Viņa māte bija no luterāņu ģimenes, kas sevī iekļāva garīdzniecību. Kaut arī Tennīss tika uzskatīts par agnostiķi kā daudzi ticīgie, viņš ticēja universālai reliģiskai ticībai, kas varētu nogludināt sabiedrība pastāvošo dalījumu.
Tennīsa agro pieredzi varēja raksturot kā provinciālu. Viņš attīstīja mācību par pasaules uzskatu, komplektējot to ar patriotismu, kas bieži vien seko kad uzticība tradīcijām un maza kopiena ir projicēta plašai daļai tautas. Par spīti plašajai ceļošanai, Tennīs dzīvoja visu savu dzīvi vietā, kurā viņš piedzima.
Tennīss studējis filozofiju, klasiskās valodas, arheoloģiju, vēsturi, vēlāk – statistiku un ekonomiku. Studējis universitātē tādās pilsētās kā Jena, Bonna, Leipciga, Berlīne un Tubingena - kur 1877. gadā viņš ieguva doktora grādu filozofijā. 1881. gadā viņš kļuva par pasniedzēju Ķīles universitātē. Tādēļ, ka Prūsijas valdība uzskatīja viņu par sociāldemokrātu, Tennīs netika ievēlēts profesora amatā līdz pat 1913. gadam. Viņš šajā amatā Ķīles universitātē sabija tikai trīs gadus. Pēcāk universitātē viņš atgriezās kā goda profesors 1921. gadā un mācīja līdz 1933. gadam. Tad viņš tika atstādināts nacistu dēļ, kas bija sagaidāms pēc viņa agrākajām publikācijām, kurās viņš tos kritizēja. 1
Tennīs ir publicējis vairāk kā 900 darbus un ieguldījis daudz tādās nozarēs, kā socioloģija un filozofija.Viņš arī bija ieinteresēts metodoloģijā, it īpaši statistikā, sociālajā pētniecībā, izgudrojot pats savu tehniku statistiskajā asociācijā. Ferdinands Tennīss 20.gs. pirmajā pusē formulēja sabiedrības modernizācijas teoriju, kuru pielieto vēl šodienas pētījumos. Tennīss uzskatīja modernizāciju kā cilvēku kopdzīves pāreju no kopības (gemeinschaft) uz sabiedrību (gesellschaft). Kur cilvēku kopību raksturo biedriskuma jūtas, stipras personiskās saites, kā arī lojalitāte vienam pret otru.…
