Katra politiskā sistēma, katra valsts izstrādā savas tiesības atkarībā no tās rakstura, stāvokļa un attīstības, tās filozofijas, ideoloģijas, ticības un mērķiem. Taču šādi apstākļi var būt radniecīgi konkrētam reģionam vai valstu grupai. Rezultātā var veidoties arī radniecisku nacionālo tiesību sistēmu kopas.
Feodālisms kā īpašuma attiecību sistēma sastādīja galveno sabiedrības organizācijas formu viduslaiku Eiropā. Tā būtībā balstījās uz autoritātes, varas un tiesību hierarhijas, kur augstāko posteni ieņēma monarhs. Galvenā loma šo attiecību regulēšanai bija atvēlēta feodālajām tiesībām. Feodālās tiesības būtībā tika izmantotas ar mērķi iegūt īpašumā zemi un noteiktu skaitu zemnieku un vasaļu.
Šajā darbā akcents tiks likts uz feodālo tiesību rašanos un attīstību Rietumeiropas valstīs, konkrēti Vācija, Francija, Anglija. Īpaši atzīmējot katras valsts īpatnības.
Viduslaiku (feodālisma) laikmets ir vairāku tūkstoš gadu periods valsts, tiesību un sabiedrības vēsturē, kurš Rietumeiropā aizsākas tūlīt pēc Romas rietumu impērijas krišanas. Parasti tiek atzīmēti trīs feodālisma attīstības posmi: agrais feodālisms, dižais un pēdējais atmirstošais. Atbilstoši šiem attīstības posmiem veidojas un attīstās valsts, tiesības un morāle, ideoloģija, zinātne un māksla.
Feodālismam ir trīs attīstības periodi:
1.V - XI gs. – feodālo attiecību rašanās un attīstības periods, jeb agrais feodālisms. Pazīme: valstis ir sadrumstalotas.
2.XI – XV gs. – feodālā uzplaukuma laiks, jeb attīstītais feodālisms. Pazīmes: pilsētu un tirdzniecības attīstība, šķiru pretrunu saasināšanās.
3.XVI – XVIII gs. – feodālisma sabrukuma, kapitāla sākotnējā uzkrāšana., jeb vēlais feodālisms. Pazīme: šķiru cīņas tālākā saasināšanās, palielinās pretrunas starp muižniecību un augošo buržuāziju.
Feodālisma elementu veidošanās sākumi meklējami jau verdzības iekārtā. Feodālisms izveidojās uz Romas vergturu impērijas drupām.
Šim laikmetam raksturīgi ir tas, ka salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem notika sabiedrības attīstība, kas zināmā mērā deva arī sava veida pozitīvus augļus. Kā piemēru var minēt to, ka šajā periodā izveidojās un attīstījās vairākas jaunas valstis (Anglija, Vācija, Itālija u.c.), kurām laika gaitā bija nozīmīga loma pasaules vēsturē. Rietumeiropas lielākās valstis bija Francija, Anglija un Vācija.
Svarīgi ir pieminēt to, ka līdz viduslaikiem praktiski pastāvēja tikai vergu valstis, taču šis laikmets lika pamatus sabiedrības attīstībai, sāka veidoties kopienas. Ir jāatzīmē arī tas, ka izmaiņas visās valstīs nenotika vienlaicīgi, katrai valstij bija savi iemesli un argumenti kāpēc tas tā ir.…