Cilvēka subjektivitāte un apziņas fenomeni jau pirms fenomenoloģijas radītāja Huserla nodarbināja filozofu prātus. Interpretācijas bija dažādas. Filosofijas vissvarīgākais uzdevums jau kopš apgaismības laikiem ir atrast ceļu uz zināšanu autonomiju un suverenitāti, uz pasaules izzināšanu „tikai pareizā veidā”.
Britu domātājs un teorētiķis Ernests Gelners visus filozofijas strāvojumus šķir 2 lielās grupās: platoniskajās un kartēziskajās. Kā atšķirību autors norāda, ka platoniskās filozofijas uzskata zināšanas par rezultātu un pasaule apstiprina zināšanu vērtību, bet kartēzisms aplūko pasauli kā zināšanu sekas, kur zināšanas apstiprina pasauli un ir neatkarīgas no tās. Likumsakarīgi, ka vienu no fenomenoloģijas virziena dibinātāja E. Huserla darbiem sauc „Kartēziskās meditācijas”. Tā saucamajos mūsdienu filozofijas virzienos dominē kartēziskā domāšana, jo filozofu uzmanības centrā nonāk cilvēks.
Fenomenoloģija ir likumsakarīga ne tikai filozofiskās domas, bet arī cilvēces attīstības ķēdes daļa. Ar fenomenoloģiju cilvēki nodarbojušies jau tad, kad tai vēl nebija vārda. Hindu un budistu priesteri savās dziļajās meditācijās praktizēja tieši to, ka šodien māca fenomenoloģija. Internetā atrasta metafora: „Gadsimtos iesakņojusies roze saplauka tieši Huserla rokās”.
17.gs. autonomās izziņas ideja parādās Renē Dekarta darbos, tad 18.gs. – D.Hjūmam un I.Kantam. 19.gs. Hēgelis attīsta „absolūtā gara” teoriju un 1808.gadā publicē darbu „Gara fenomenoloģija”, cilvēka patību izceļ dāņu filozofs Kirkegors, 19.gs 2.pusē Nīče rada dzīves filozofiju, kas atstāj dziļu ietekmi uz filozofiskās domas attīstību. Diltejs tās ietekmē cilvēku atbrīvo no racionālā saprāta un iekļauj dzīvajā Kosmosā („cilvēks kā izzinošs subjekts” (6), vācu filozofa Zimmela cilvēks dzīvo savas apziņas radītā pasaulē. Pozitīvists Ogists Konts 19.gs pirmajā pusē uzsver vajadzību radīt stingri zinātnisku mācību par pasauli. „Stingras zinātnes„ ideāls ir arī Huserlam, taču viņa mācība noteikti ir pretstatīta naturālistiski ievirzītām zinātnēm. Huserls savu mācību balsta nevis uz t.s. reālo pasauli racionālā un dabaszinātņu izpratnē, bet uz cilvēka pārdzīvojuma pasauli.
…
