I. Ievads
Kopš seniem laikiem filozofija ir risinājusi un meklējusi atbildes uz dažādiem jautājumiem.Filosofi jau vairākus gadsimtus ir risinājuši jautājumus par eksistenci un cilvēka garīgo pasauli .Filosofijas vēsture tiek sadalīta posmos, tādēļ, ka katram gadsimtam atbilst savas zināšanas un attieksme pret kultūras izpratni. Līdz ar kultūras un sabiedrības attīstību, attīstījās un pilnveidojas filosofija.
Filosofija balstās uz cilvēka prātu un zināšanām, veicinot kultūras un zinātnisko pasaules uztveres attīstību. Protams, attīstoties zinātnei un tehnoloģijām, radās arī jauni filosofijas sapratnes jēdzieni un variācijas. Gadsimtiem ejot filosofijā ir pilnveidojusies un ir radušies vairāki jauni virzieni. Un viena no šim apakšnozarēm ir Fenomenoloģija, kuru es aplūkošu mazliet vairāk.
Fenomenoloģija, ka filosofijas pamat novirziens radās 20.gadsimta vidū Vācijā. Šīs zinātniskās filosofijas radītājs bija Edmunds Huserls(1859 - 1938) ,viņš bija filosofs ideālists, vērsās pret skepticismu un relatīvismu filosofijā .Huserla pēdējais darbs bija„ Eiropas zinātņu krīze un transcendentālā fenomenoloģija” Huserls sprauž mērķi etabilēt transcendentāli fenomenoloģiskajā metodē balstītu zinātni par dzīves pasauli. Ir jāatklāj no jauna dzīves pasaule un lietas to patiesībā. Šis darbs tika radīts 1936. gadā un tas bija arī pēdējais , jo ievērojamo ebreju filosofs savu dzīves noslēgumu pavadīja vientulībā un bēgot no nacistiskās armijas.
1900. – 1901. gadā Huserls izveido savu lielāko apkopoto darbu „Loģiskie pētījumi”, šis darbs aizsāk mūsdienu fenomenoloģijas virzienu filosofijā. Ir ļoti daudz filozofu, kas centās pēc pārņemtās Huserla metodes attīstīt un izprast fenomenoloģiju ,un izpētīt sīkāk tās kodolu.
Arī Latvijas filosofijas vēsturē bija fenomenoloģijas skolnieks, kas centās saprast fenomenoloģijas jēgu, tas bija 20. un 30. Gadu ievērojamākais latviešu filosofs Teodors Celms savulaik studējis pie Huserla, un apguvis fenomenoloģijas funkcijas. Vislielāko atsaucību guvusi Teodora Celma grāmata “Der phänomenologische Idealismus Husserls” (1928), kas tiek uzskatīta par labāko Huserla fenomenoloģijas analīzi un kritisku atainojumu.
…
