Fenilbenzoāta pārgrupēšanās jonu šķidrumos

Jonu šķidrumi ir maz pazīstami un maz izpētīti savienojumi, kurus sāka pētīt tikai nesenā pagātnē. Mūsdienās jonu šķidrumi kļuvuši aktuāli, to nesen atklāto noderīgo īpašību dēļ, kā arī šos savienojumus uzskata par videi nekaitīgiem, salīdzinoši ar citiem šķīdinātājiem.
Jonu šķidrumu īpašību un uzvedības izpēte aizvien vairākās organiskajās sintēzēs šobrīd ir aktuāls pētījuma virziens tā saucamajā „zaļajā ķīmijā”, kas, iespējams, nākotnē ļaus izmantot šos šķīdinātājus pēc iespējas vairākās rūpnieciskās nozarēs, tādējādi samazinot kopējo industrijas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi. Tādējādi nešaubīgi var apgalvot, ka šāds pētījuma virziens, iespējams, dos neatgriezenisku ieguldījumu zinātnei un ražošanai. Līdz ar to, izstrādājot savu kursa darbu, piedalāmies, mūsuprāt, svarīga un interesanta pētījuma izstrādē. Literatūras apskats

1.1. Jonu šķidrumi
Jonu kausējumi ir pazīstami jau diezgan sen un pirmie literatūras dati par tiem parādās 1914. gadā, kad zinātnieki pētīja etilamonija nitrātu. Pirmais etaps pētīšanā notika istabas temperatūrā, un liela uzmanība tika pievērsta jonu kausējumu pielietošanai elektroķīmijā. Taču pēdējā laikā zinātnieki sākuši aplūkot tos kā ideālus šķīdinātājus, jo tiem ir plašs pielietojums organiskajās reakcijās. Visiem šiem organiskajiem šķīdinātājiem ir zems tvaika spiediens, viegla apstrāde, perspektīva izmantošana, taču ir daudz problēmu, kas saistītas ar ātru ūdens saistīšanu, vielu attīrīšanu un organiskā katjona un neorganiskā anjona izvēli.…