Feminisms ir sieviešu kustība, kas cenšas panākt līdztiesību ar vīriešiem. Feminisms ir radies 19.gs. kā sociāli politiska kustība, taču savus “ziedu laikus” feministiskā filosofija piedzīvo 20.gs. otrajā pusē – postmodernisma laikmetā, kad tiek pieļauta dažādu viedokļu pastāvēšana. Viena no pirmajām prasībām, ko sievietes izvirzīja, bija lai sievietēm atļauj piedalīties vēlēšanās un ieņemt valsts amatus. Sievietes arī prasīja iespēju strādāt un saņemt algu līdzvērtīgu vīriešu algai par tādu pašu padarītu darbu, kā arī iespēju iegūt izglītību, izteikt savu viedokli un tamlīdzīgi.
Jau kopš senseniem laikiem ir pieņemts sabiedrību dalīt divās daļās – vīriešos un sievietēs. Teorētiski – divas puses, tātad divas līdzvērtīgas daļas. Taču realitātē ir jāsaskaras ar pavisam citu viedokli.
Sabiedrībā par primāro, galveno, noteicošo tiek uzskatīts vīriešu dzimums. Sieviete netiek uzskatīta par līdzvērtīgu, bet gan par otro, pakārtoto, atkarīgo dzimumu. Sievietes tiek raksturotas ar to, kas viņas atšķir no vīrieša. Ja viņš ir primārs, tad viņa – sekundāra. Ja viņš ir darbības Subjekts, tad viņa – kaut kas Cits, savādāka.