FEMINISMA VĒSTURE, KUSTĪBA UN JĒDZIENS
Feminisms kā politiskā Eiropas kustība radās 16.un 17.gs. Tas bija savdabīgs apgaismības laikmeta posms, kas izauga no tādiem politiskiem virzieniem kā liberālisms, konservatīvisms un sociālisms. To uzskatīja par pirmo feminisma vilni, kas atkarīgs no pastāvošām politiskām idejām. Pirmais attīstījās liberālais feminisms, tad marksistiskais, sociālistiskais, radikālais un citi. Savukārt jēdzienu „ Savienotais feminisms” lietoja, lai apzīmētu šī pirmā viļņa ideoloģiju. Tas norādīja, ka feministes savu teoriju veidoja uz jau eksistējošām politiskām teorijām.
Agrīno liberālo feminismu raksturoja tieksme pēc vienlīdzības un neitralitātes. Tika noraidītas atšķirības un aizstāvēti vienlīdzīgie tiesību uzskati, proti, ka sievietes var izdarīt to pašu, ko vīrieši. Sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi tāpēc, ka tie visi bija cilvēki, un dzimumam netika piešķirta nozīme. Tas cīnījās pret sievietes apspiešanas cēloņiem, centās apspiešanu apturēt un tā idejas ļāvušas daiļā dzimuma pārstāvēm karot par savām cilvēktiesībām visā pasaulē. Ievērojamākās pārstāves un pārstāvji: John Stjuart Mill, Sufražistes, Alix Kates Shulman, Hardy Jones, Lin Farley, Shere Hite.
Humānistiskais feminisms aizstāvēja vienotību, kas pamatojās antropoloģijā, kur vīriešus un sievietes uzskatīja par līdzīgiem. Tajā sociālā dzimuma atšķirības tika saprastas tikai kā nejaušas un tās iespējams pārvarēt, ja abiem dzimumiem ir vienādi apstākļi izglītībā un tiesībās.
Ginocentriskais feminisms radās 80-o gadu sākumā un to sauca arī par „ atšķirības” feminismu. Tas uzsvēra, ka liberālais feminisms bija akls pret to, kas ir sieviete, tādēļ veidojās apspiešanas un diskriminācijas apstākļos. Secināja, ka, lai izprastu, kas sieviete bija patiesībā, vispirms jāatzīst, ka vīrietis un sieviete pasauli izjūt savādāk. Ja daiļā dzimuma pārstāvju ķermeņi saskaņojās ar dabas ritmiem un to uztveri noteica spēja dzemdēt un just kā vēderā aug bērni, tad vīriešiem nebija skaidras savas otrās pusītes izjūtas. Ievērojamākā pārstāve- Shulamith Firestone.
Plurālistisko atšķirību feminisms attīstījās kā reakcija pret humānismu un ginocentriskumu. Tajā iztirzāja viedokļus vai sievietes var uzskatīt par monolītu grupu vai nē.
Radikālais feminisms uzskatīja, ka vīrieši noteikuši priekšstatu, ko nozīmēja būt sievietei. Tas vēlējās atrast jaunu sapratni, kas ir sieviete un jaunu tās dzīvesveidu pasaulē. Tomēr pašas feministes domāja, ka likuma izmainīšana nemainīs vīriešu aizspriedumus par sievietēm.
Ekoloģiskais feminisms atzina sievietes ķermeni par nozīmīgu filozofisku kategoriju un uzsvēra ekoloģisko jautājumu saikni ar feminisma problemātiku. Kā zināms, Eiropas kultūra mācīja sievietēm noliegt savu ķermeni un atzīt tikai prātu un racionalitāti. Tad feminismam būtu jāizveido jauna loģika un domāšanas sistēma, kas nešķirtu ķermeni no prāta. Nedrīkst daudzajiem kultūras priekšstatiem atņemt sievietēm lepnumu par savu ķermeni, jo paši cilvēki ir bioloģiskas būtnes, kam vēlāk prāts uzspieda savus nosacījumus. Būt dzīvam nozīmēja būt dzīvas, bioloģiskas dabas sastāvdaļai, un tieši sievietēm bija vislielākā nozīme dzīvības tapšanā un radīšanā. Izcilākā pārstāve Iris Young.
18.gs. sākās sieviešu tiesību kampaņa, kas balstījās uz devīzi- „Cilvēks ir visu lietu mērs”. Vēsture liecina, ka šajā laikā notika divas revolūcijas- 1776.g. Amerikā un 1789.g. Francijā, kas atstāja tik lielu ietekmi uz indivīdiem, ka tie ieguva tiesības uz neatkarību. 1789.g. Olimpa de Guža publicēja „ Sieviešu tiesību deklarāciju”, jo jautājumu par sieviešu tiesībām stipri ietekmēja franču racionālistu skola. Viņa uzsvēra sievietes tiesības uz brīvību, īpašumu, drošību, pretošanos apspiešanai, vienlīdzību tiesībās ar jebkuru vīrieti. Tā uzskatīja, ka Francijā nav pareizi izprasts nācijas jēdziens, proti, nāciju veido tikai vīrieši, un sievietēm savas dabiskās tiesības īstenot traucē vīriešu tirānija. Autore pauda viedokli, ka Francijā pieņemtā konstitūcija nav spēkā, jo to nepieņēma sieviešu un vīriešu vairākums. ... 1792.g. Mērija Volstonkrafta darbā „ Sieviešu tiesību aizstāvība” pauda dabiskā likuma un tiesību vienlīdzību. Viņa apgalvoja, ka piešķirot sievietēm vīriešu tiesības un iespējas, atbrīvojot tās no ekonomiskās atkarības, atbrīvotos puse no pasaules cilvēka resursiem, kas tuvinātu cilvēci pilnībai. Vēl 20.gs. beigās autores darba ietekme nav zudusi un tai ir liela ietekme feminisma kustībā.…
