Puika vai meitene? Tāds parasti ir pirmais jautājums, ko uzdodam, kad pasaulē ir nākusi jauna dzīvība, jo atbilde uz šo jautājumu – piederība pie viena dzimuma vai otra – ievieš būtiskas nianses cilvēka dzīvē un liktenī.
Laika gaitā ir veidojusies cilvēku uztvere un skatījums uz dažādām lietām, tostarp arī attieksme un uzskati par sievietes lomu sabiedrībā un viņas pienākumiem. Lai gan “feminisms” ir apskatīts dažādos vēstures laika posmos, interesantākais šķiet tas, ka jēdziens “vēsture” latviešu gramatikā nav lietojams vīriešu dzimtē. Bet tieši caur šo vēsturi ir nākuši tie daudzie notikumi, kuros galvenokārt ir piedalījušies vīrieši, viņi tiek identificēti kā varoņi un sievietes kā cilvēka loma paliek otrajā plānā, lai gan, skatoties no gramatikas viedokļa, termins “cilvēks” ir vīriešu dzimtē, līdz ar to jāsecina, ka cilvēks tiek salīdzināts ar vīrieša dzimumu.
Man liekas interesanti un arī divkosīgi tas, ka vīrieši tiek cildināti un apbalvoti par sasniegumiem , piemēram, karā, bet tiek aizmirsts tas, ka lielu ieguldījumu šajos notikumos ir devušas arī sievietes, un tā ir visās jomās un notikumos.
Ir skaidrs, ka vīrietis nevarētu pilnvērtīgi dzīvot bez sievietes, bet tas tiek uzsvērts ļoti reti, lai neteiktu vairāk. Jā, iespējams sievietes nespēj veikt fiziski un morāli smagu darbu, bet tas nenozīmē, ka viņas nav pilnvērtīgas, tas drīzāk nozīmē to, ka sievietēm ir tik daudz spēka un gribas, ka var atbalstīt vīriešus un brīžiem pat morāli paveikt vairāk par jebkuru vīrieti.…
