20. gadsimta sākumā ASV un Eiropā bija sastopamas skaitliski mazākas feminisma kustības, tās pārsvarā sastāvēja no liberāli noskaņotām aristokrātiskām sievietēm. Iespējams tieši materiālā stāvokļa un šo sieviešu nepietiekamās degsmes, šīs feminisma kustības bija tik mazas un neguva nekādu lielo progresu. Vēlāk Francijas studenšu organizācija (Groupe Francais d’Etudes Feministes) savos darbos pievērsa sabiedrības uzmanību uz laulības likumu un iespēju arī sievietēm saņemt augstāko izglītību. Britu sufražistes (Cheltenham Suffrage Society), kuras ir ļoti slavenas un tiek, studējot vispārējo vēsturi, pieminētas kā pirmās no feministu kustībām, izvērsa cīņu pret venēriskajām slimībām, prostitūciju un zīdaiņu mirstību.
Pirmās praktiski un zinātniski pamatotās dabas aizsardzības idejas 17. – 18. gs. pasaulē attīstīja vācu un franču mežsaimnieki. Dabas aizsardzība par mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu kustību izveidojās 19. gadsimta sākumā. Praktiskās dabas aizsardzības pirmsākumi meklējami Britu Indijā un ASV. Dabas aizsardzības pirmsākumos iezīmējās divi galvenie jēdzieni, pirmais – unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu izdalīšana, un otrs virziens – racionāla dabas resursu izmantošana un saglabāšana1.
1948. gadā nodibinājās ANO Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (Union of Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN)). Tas bija nākamais nozīmīgais solis dabas aizsardzības attīstībā pasaulē. …