Šajā filmas epizodē var vilkt paralēles ar „Otrais dzimums tekstu”. Es tos saatiecinu tā, ka reklāmās semiotiski var nolasīt, ka vīrietis ir pārāks un to ļoti labi apzinās. Par to raksta arī Simona de Bovuāra, sakot, ka vīrietis sevi nekad neaprakstīs, pieminot savu dzimumu. Respektīvi, „viņš ir cilvēks, tātad vīrietis, tas ir pats par sevi saprotams”. Un šajā teikumā es nolasu zemtekstu, ka tiek izteikts pārliecinošs sevis pārākums.
Sabiedrībā, var teikt, ka arī kultūrā, ir iesakņojušies likumi, kuri spēj mainīt cilvēka izvēles un rīcību. Un tad ir cilvēka izvēle - pakļauties šiem likumiem, vai tomēr tiem kāpt pāri, nepdomājot sekas. Arī koledžu meiteņu starpā ir redzams, ka citas ir kā burta kalps. Kulturāli ir pieņemts, ka sava nevainība ir jātaupa līdz precībām, nedrīkst izmantot kontracepcijas līdzekļus. Par šo tematu meiteņu starpā izceļas strīdi. Līdz ar to, var spriest, ka pamazām notiek pārmaiņas, jo daļa studenšu sāk iebilst par vērtībām, kuras dziļi ir iesakņojušās kultūrā.
Kā jau sākumā tika noskaidrots, filma stāsta par piecdesmitajiem gadiem. Es secinu, ka šajā laika posmā sieviete turpināja pierādīt un izcīnīt savu vietu sabiedrībā. Vēlāk šī paša gadsimta sešdesmito gadu otrajā pusē aizsākās otrais feminisma vilnis (lai gan grūti saprast, par ko tieši viņas cīnījās šajā laikā), un sievietes turpināja veidot labākus apstākļus mūsu dzimuma pārstāvēm.
…
