Sieviete ir īpaša – viņa spēj laist pasaulē jaunu dzīvību, ko pagaidām nav varējis neviens vīrietis. Varbūt tieši tāpēc viņa ir tik jutekliska un harmoniska būtne, sabiedrībā mēdz pat sacīt: sieviete – dieviete, kas liek aizdomāties par to, ka viņa piešķir pasaulei tās burvību, jo nereti tiek dēvēta arī par daiļā dzimuma pārstāvi. Lai arī godināta dēļ skaistuma un spējas radīt, sievietei vienmēr bijusi otrā plāna loma aiz vīrieša, un tas liek man aizdomāties – kāpēc tā? Bez sievietes pasaule, iespējams, apstātos, tajā vairs nebūtu jaunas dzīvības un sievišķā maiguma.
Tomēr katra sieviete ir atšķirīga. Viņa var būt kaprīza, mērķtiecīga, kura spēj pati par sevi parūpēties vai sevī ieslēgusies un padevīga vīrietim. Šie ir tipiski sievietes tēla pretstati un gan tādi, gan mazliet savādāki ir minēti Laimas Muktupāvelas stāstu krājumā „Totēmi”. Stāstu krājumā pasaule ir attēlota no dažādu sieviešu skatu punkta, tiek atspoguļotas, kādas izveidojušās viņu jūtas un pasaules uztvere, dzīvojot mūsdienās. Visus stāstus caurvij ideja par sievietes lomu sabiedrībā, mājas dzīvē un attiecībās ar vīrieti.
Tas ieinteresēja autori iepazīt feminisma teoriju, tā vietu un ietekmi pasaulē mūsdienās un galvenokārt literatūrā. Grāmatas „Mūsdienu feministiskās teorijas” galvenā redaktore Irina Novikova apgalvo: „Būtiskākie mūsdienu feminisma teorijas uzdevumi ir šādi: saprast dažādību starp sievietēm un izprast sarežģīto un mainīgo pasauli, kurā sievietes atrodas dažādās pozīcijās.” [7;14] Līdztiesība starp abiem dzimumiem likumiskā aspektā ir jau izcīnīta, taču mūsdienu sabiedrībā vēl aizvien pastāv stereotipi, kā piemēram, vīrietim ir jābūt galvenajam ģimenes apgādātājām, tiek izdalītas tipiskas sieviešu/vīriešu profesijas u.c., kas nerada vienlīdzību. 21.gs. feminisms literatūrā cenšas izzināt sievietes iekšējo un ārējo pasauli, parādot to visai sabiedrībai un mēģinot graut valdošos stereotipus. …