19.gs beigu un 20.gadsimta sākuma latviešu politiķi parasti bija vecsaimnieku, skolotāju, ārstu, mācītāju un citu profesiju cilvēku dēli. Šķiet, ka vienīgais izņēmums bija nākamais Latvijas ārlietu ministrs Fēlikss Cielēns , kas nāca pasaulē 1888.gada 26.janvārī kā trešais bērns aldara ģimenē Ādažu pagasta Alderu muižā, kur viņa tēvs strādāja par alus darītavas vadītāju. Cielēns seniors pakāpeniski kļuva par bagātu vīru, taču karu un revolūciju laikā gandrīz vai izputēja, “brūvēdams”Cēsīs vairs tikai augļūdeni.
Pirmās zināšanas krievu un vācu valodā, kā arī rēķināšanā ieguvis mājskolotājas vadībā, 1896.gadā Cielēns juniors iestājās Aleksandra ģimnāzijā Rīgā, Suvorova ielā. No vairāk nekā 500 skolas audzēkņiem tikai ap 40 bija latvieši. Visas stundas arī viņiem, izņemot ticības mācību, notika krievu valodā.
Ģimnāzijā jaunais ādažnieks teica savu savu pirmo mītiņrunu. Lieta tāda, ka franču valodas skolotājs bija palaidis rokas pret kādu audzēkni, kas izsauca lielu sašutumu viņa līdzbiedros. Skolas nelegālais sociāldemokrātiskais centrs, kura vadītājs bija Cielēns, nolēma sarīkot mītiņu un protesta streiku.Ģimnāzistu uzstāšanās beidzās ar uzvaru.…