Fauna vecajā derībā

Fauna [pēc romiešu dievietes Faunas vārda] – vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums kādā noteiktā teritorijā, arī ģeoloģiskajā laikmetā; dzīvnieku valsts.


Notikumi Vecajā derībā nerisinās vienā punktā, bet ietver sevī samērā plašu teritoriju no Nīlas Deltas Ēģiptē līdz Divupes ielejai. Dažādi teksti nāk no dažādiem laikiem, kultūrām un vietām. Pats ebreju Bībeles sākums ģeogrāfiski attiecas uz tagadējo Irākas teritoriju, Divupi (Mozopotāmiju) – Tigras un Eifratas upju ieleju. Vēlāk, Ābrahama laikā, darbība risinās ap tagadējo un arī vēsturisko Israēlas teritoriju, jeb sākotnēji, tā saukto, Kanaāna zemi. Pēc Ābrahama viņa pēcnācēji bada laikā pārceļas uz dzīvi Ēģiptē, bet vēlāk viņi atgriežas atpakaļ Kanaāna zemē, kuru viņi uzskata par savu īsto mājvietu. Ceļā uz Kanaāna zemi, ebreju tauta vairākus gadu desmitus pavada Sinaja tuksnesī. Vēl Bībeles tekstā minēti personāži saistībā ar Arābijas tuksnesi (Ījaba grāmata). Tātad ģeogrāfiskā vide nav vienveidīga, bet iekļauj sevī gan auglīgas upju ielejas, gan kalnus un kalnu grēdas, gan ciedru mežus un tuksnešus. Attiecīgi šai ģeogrāfiskajai daudzveidībai arī tekstā mēs sastopam bagātīgu dzīvnieku daudzumu.…