Es par sava darba tēmu izvēlējos fašismu, jo uzskatu, ka tā ir aktuāla tēma, jo daudzviet tiek pieminēts gan fašisma atdzimšanas, gan arī dažādas grupas tiek nosauktas par fašistiem. Es vēlējos tuvāk izpētīt, kas īsti ir fašisms, kādas ir tā definīcijas, tā rašanos un attīstību.
Līdzšinējā pieredze liecina - fašismam ir sīksta dzīvība, tas joprojām ir bīstami aktuāls. Transformētā un pārvērstā veidā fašisms joprojām ir sastopams mūsdienu dzīvē. Aktuāla ir arī tā nacionālsociālistiskā varianta izpēte, jo «tūkstošgadīga reiha» izveidošanās, pastāvēšana un sagrāve pēc 12 gadiem lielā mērā noteica kā pēckara sociālekonomisko, tā ideoloģisko sfēru attīstību un funkcionēšanu. Tāpēc fašisma izpētei ir ne tikai vēsturiska, bet arī praktiska nozīme. Jo vairāk tādēļ, ka šis fenomens ir skaidrs tikai caurmērā, savās vispārīgajās aprisēs - pārāk daudz kas vēl paliek nesaprasts un neizprotams. Kaut vai tas - kā samērā neilgā laikā godprātīgi ļaudis pārvēršas bezpersoniskās būtnēs, kas savas nākotnes un vadoņa vārdā ir gatavi iznīcināt visu uz pasaules. Arī sevi. Dzīvie mironi pat jūtas lepni, veicot šo cēlo misiju. Savā elkdievības svētajā pārliecībā viņi tiecas pārmācīt katru, kurš šaubās, nepakļaujas vai domā savādāk. Elku - «fīrera», «dučes», «kaudiljo» u. tml., psiholoģiskā iedaba, neraugoties uz ekonomisko un politisko mērķu atšķirību, ir vienāda: terors - neziņa - verdziska padevība. Bet tā iedabas, veidošanās un funkcionēšanas mehānismu neizpratne, tā seku un modifikāciju nesaredzēšana nebūt nemazina jaunas fašisma variācijas rašanos.1
Vārds fašisms radies no itāļu valodas vārda fascismo – apvienība, savienība, no latīniskā fasces – žagaru saišķis, ko Senajā Romā nēsāja liktori, kurus varēja nosaukt par Romas amatpersonu miesassargiem, šis žagaru saišķis sākumā simbolizēja apsargājamo amatpersonu varenību, vēlāk tas tika asociēts ar visas valsts varenību. …
