!Nacistu okupācija ievadīja asiņainu terroru, kas lielā mērā skāra arī sociāldemokratus un partijas piekritējus. Apcietināšana, nošaušana, pakāršana, ieslodzīšana koncentrācijas nometnēs nepārtraukti turpinājās četrus ilgus un patiesi baigus gadus. 1941. g. jūlijā notika masu aresti un arī masveidīga apcietināto nošaušana bez tiesas un izmeklēšanas. Jūlijā galvenie šāvēji bija latviešu aizsargi, policisti un pērkoņkrustieši, kas pēc nacistu ienākšanas Latvijā līdz 1941. g. 17. augustam atkal darbojās.
Okupācijas četros gados (1941.-1945.) apcietināja un ilgāku laiku ieslodzīja cietumos un koncentrācijas nometnēs apmēram 50.000 latviešu, to skaitā daudzus LSDSP biedrusTaču represijas nesalauza Latvijas sociāldemokratiju, kas 1942. g. februārī atjaunoja savu darbību. Visi Latvijā palikušie vecās partijas CK locekļi, skaitā seši, nelegālā apspriedē Rīgā nolēma uzsākt no jauna darbību un radīt pagrīdes organizāciju. CK locekļi atkal stājās pie darba un radīja vairākus nelegālus pulciņus no veciem un pārbaudītiem partijas darbiniekiem vispirms Rīgā, tad arī Liepājā, Jelgavā un Valmierā. 1943. g. CK papildināja ar dažiem agrākiem deputātiem un SSS darbiniekiem, to skaitā bija arī R. Straume. Rīgā kāda rosīga SSS darbinieka vadība radīja partijas Rīgas komiteju. Sāka darboties atkal, tāpat kā cara laikos, partijas Sarkanais krusts, kas piegādāja pārtiku un naudu Rīgas Centrālcietumā un Salaspils koncentrācijas nometnē ieslodzītajiem biedriem.
Latvijas tautas lielais vairākums noraida ne vien jebkuŗas polītiskas saites ar Vāciju, bet arī tāpat vēršas pret Latvijas nodošanu jaunā padomju okupācijā. Latviešu tauta noraida katru diktātūru.
…