Kas īsti ir fašisms? Vai tā ir tikai drūma pagātnes liecība, vai varbūt , fašisms ir mums līdzās joprojām? Manuprāt, vārds fašisms daudziem no mums saistās ar kaut ko ļoti negatīvu. Un tā tas, protams, lielā mērā arī ir. Pirmkārt jau tas cilvēkiem saistās ar mūsu valsts vēsturi- ar otrā Pasaules kara šausmām un ar Hitlerisko Vāciju.
Fašisms bija politisks virziens, kurš pārstāvēja imperiālistiskās buržuāzijas šovinistisko, agresīvo aprindu intereses. To atbalstīja arī lielākā daļa sīkburžuāzijas. Tai bija raksturīgs nacionālisms, bieži tas izauga šovinismā – vardarbībā, varoņu kults, neierobežota valsts vara, tās pilnīga kontrole pār personu, visu dzīves jomu militarizācija, agresīva ārpolitika, neiecietība pret atšķirīgiem viedokļiem, savu politisko pretinieku fiziska iznīcināšana.
Fašisti solīja problēmas atrisināt. Fašisti uzskatīja, ka, lai pārvarētu grūtības, nodrošinātu valsts attīstību, ir vajadzīgs viens vadonis (Duche, Fīrers). Vadonim jābūt ar īpašām apvārdošanas un pārliecināšanas spējām. Bija jāprot lieliski izmantot propagandas iespējas, piemēram, Musolini, Hitlers. Tapāt arī liela, viņam uzticīga cilvēku grupa.
Fašisms ir par to, ka pastāv viena partija, kuras kontrolē ir vara. Jo daudzās partijas grauj tikai nācijas vienotību. Bieži vien daudzo partiju konflikti pārauga kautiņos, slaktiņos. Kas liecināja, ka šajā sabiedrībā vēl nebija izveidojušies civilizēti, demokrātiski domstarpību risināšanas veidi. Arī tas sekmēja fašismu ietekmes pieaugumu, jo viņi sekmīgi apguva šo cīņas paņēmienu, izveidoja militarizētas vienības, kuras ātri un efektīvi pārliecināja par savu ideju pareizību – fiziski iespaidojot pretiniekus.
Savā referātā centīšos noskaidrot kas īsti ir fašisms, un vai arī mūsdienās pastāv fašistiskās organizācijas un kādas tās ir.
Fašisms proponē, ka valsts ir pārāka par jebkuru indivīdu un cilvēka dzīves mērķis ir kalpot valstij. Šo fundamentālo antiliberālismu tikai stiprina uzskats, ka valstij ir jāregulē jebkurš cilvēka dzīve3s aspekts. Valstij arī strikti jāregulē, jāplāno saimnieciskā dzīve, lai izvairītos no brīvā tirgus radītās stihijas un arto radītajām problēmām. Tāpēc nepārsteidz tas, ka tieši fašistiskajās valstīs sāka veidot ļoti ciešas attiecības starp uzņēmējiem, valsti un strādniekiem, kā arī sakņoja viņu viedokļus un rīcību. Valsts fašismā kļūst tik nozīmīga un ietekmīga, ka pēc būtības tā ir totalitāra.
Valsts pamatā viena un vienota nācija. Balstoties uz tās vēsturi, ir nepieciešams formulēt nācijas simbolus, kuru daudzināšana vēl vairāk saliedēja tautu un stiprināja saikni starp indivīdu un valsti. Sakārt tie, kuri nepieņēma šos simbolus vai noraida fašistisko ideoloģiju, ir jāizslēdz no aktīvās sociāli politiskās aprites vai pat fiziski jāiznīcina.…
