Secinājumi
Pašreizējā ES farmakovigilances sistēma ir ļoti sarežģīta un tajā ir dublēšanās, kā arī vairākas neskaidrības. Tas ir īpaši tagad, kad jaunu veidu produkcijā, izmanto inovatīvas tehnoloģijas. Turklāt, globalizācijas farmācijas tirgus produkti, bieži nonāk dažādos pasaules tirgos, vienlaicīgi ar iedarbību uz lielu skaitu pacientu, kas rodas īsā laika periodā.
Mūsu sabiedrība mainās un ES pilsoņu vēlmes arī mainās. Ir nepieciešams nodrošināt, ka mūsu zāļu uzraudzības sistēma ir ne tikai liela, bet arī pārredzama un ir jāapsver dažādu ieinteresētu personu iesaistīšanās sistēmas pilnveidošanā, tostarp arī veselības aprūpes profesionāļus un pacientus.
Farmakovigilances primārā metode ir spontāna ziņošana, ar mērķi pastāvīgi un visos gadījumos nodrošināt mūsu medikamentu drošu lietošanu pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem.
Farmakovigilances noteikumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu sabiedrības veselību un novērstu, noteiktu un novērtētu Kopienas tirgū laisto zāļu blakusparādības, jo pilnīgs zāļu drošuma profils ir iegūstams tikai pēc to laišanas tirgū.
Lai veselības aprūpes speciālisti un pacienti varētu viegli atrast vissvarīgāko informāciju par zālēm, kuras tie izmanto, produkta apraksta kopsavilkumā un lietošanas pamācībā jābūt kodolīgam zāļu aprakstam un jābūt norādītam, kā samazināt risku līdz minimumam un vislielākā mērā panākt to vēlamo iedarbību.
Nevēlamās blakusparādības ir starp biežākajiem veselības traucējumiem.
Zāļu nevēlamās blakusparādības ir starp 10 izplatītākajiem nāves cēloņiem.
Daudzi hospitalizācijas gadījumi ir saistīti ar nevēlamajām blakusparādībām.
ES farmakovigilances sistēma balstās uz dalītu atbildības sadalījumu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) un Eiropas Komisiju;
Dalībvalstis ar zāļu drošumu saistītos jautājumus risina atšķirīgi un tāpēc ir kavēta zāļu brīva aprite.
…