1. LĪGUMA JĒDZIENS
CL 1511. pants sniedz šādu līguma definīciju: „Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību”. Tāpat, apskatot definīcijas, ko sniedz dažādas vārdnīcas un enciklopēdijas, secinājums ir viens – tās visas piedāvā pēc būtības identisku līguma definīciju, proti, tā ir saucama vienošanās divu vai vairāku personu starpā noteiktas saistību tiesības nodibināšanai.
Lai arī būtība līgumam ir viena, tomēr mūsdienās sastopami dažādi līgumu veidi, kur katram ir savs mērķis un izteiksmes forma. Tas tādēļ, ka, laikam ejot, mūsdienu sabiedrība kļūst arvien izglītotāka un apzinīgāka savu tiesību izpratnē, to aizsardzībā un civiltiesisko attiecību korektā noregulēšanā.
Tā kā līgums ir saistību uzņemšanās, tas nevar pastāvēt bez gribas izteikuma. CL 1511. pantā dotā līguma definīcija paredz pušu tiešu gribas izpaudumu, tai jābūt apzinātai un tieši izteiktai, jo persona, noslēdzot līgumu, rada konkrētas tiesiskas sekas sev un iesaistītajai pusei. CL 1405.p. paredz, ka: „Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.” Attiecīgi, jebkurai personai, kas ir izteikusi savu gribu nodibināt līgumattiecības ar citu personu ir:
1) jāpiemīt tiesībspējai – spējai būt par tiesību un pienākumu subjektu (CL 1406.p.);
2) jāpiemīt rīcībspējai – tiesību subjekta spēja patstāvīgi iegūt un realizēt tiesības un pienākumus (CL 1408.p.).
Līgums ir uzskatāms par tiesisku darījumu un kā tādam tam ir jāpiemīt konkrētām sastāvdaļām, bez kurām līgums netiks uzskatīts par spēkā esošu. Civillikums paredz, ka tiesiska darījuma sastāvdaļas ir vai nu būtiskas vai dabiskas, vai nejaušas (CL 1469.p.). Būtiskās sastāvdaļas ir viss tas, kas nepieciešams tā jēdzienam un bez kā arī pats nodomātais darījums nav iespējams. Tādēļ tādās darījuma būtiskās sastāvdaļās neko nevar pārgrozīt pat arī pusēm savstarpēji vienojoties (CL 1470.p.). Dabiskas ir tās darījuma sastāvdaļas, kuras, ja darījums noslēgts tā būtiskos pamatos, ir jau pēc likuma tā tiešās sekas. Tādēļ šīs sastāvdaļas saprotamas pašas par sevi, arī bez sevišķas norunas, bet tās var atcelt vai grozīt ar sevišķu vienošanos, kura jāpierāda tam, kas uz to atsaucas (CL 1471.p.). Nejaušas darījuma sastāvdaļas ir darījuma tiešo seku (1471.p.) paplašinājumi vai aprobežojumi, kā arī tā blakus noteikumi. Te pieder nosacījumi, termiņi un uzlikumi (CL 1472.p.).
Runājot par līguma formu, civillikums dod iespēju izvēlēties to noslēgt mutiski vai rakstiski, norādot, ka rakstiskai formai obligāts raksturs ir vienīgi likumā noteiktos gadījumos, piemēram, ja līgums jāieraksta zemes grāmatā (CL 1483.p.) vai tam nepieciešama notariāla apliecināšana (CL 1474.p.).
…
