Fakti un viedokļi televīzijas ziņu raidījumos

Manheim (1998.) uzskata, ka pastāv trešais spēks ziņu veidošanā – stratēģiskā komunikācija. Pirmie divi spēki ir pats notikums, situācijā iesaistītie cilvēki, bet trešais spēks ir eksperts, kas darbojas par labu noteiktai institūcijai, lobijiem. Tirgus apstākļos mediju vadība samazina finansiālos izdevumus informācijas vākšanai, analīzei, kas noved pie atkarības no politiķiem un varas institūciju preses dienestiem kā informācijas avotiem.
Ziņu atlasi un izvietojuma pozīciju raidījumā nosaka konkrēti kritēriji: laicīgums – cilvēki gaida aktuālas/jaunas lietas, kas risinās tieši šajā momentā, tuvums – skatītājam svarīgākas ziņas, kas risinās viņa tuvumā, sekas – ziņas satura sekas uz indivīda personīgo dzīvi, neparastums – izraisa apbrīnu, interesi, konflikts – pārsteigums, interese, cilvēka interese – skatītāju interese par kādu konkrētu personību, ziņkārība.
Ziņām protams ir savs pozicionējums raidījumā, kuru pamatā ir elementi, kuri spēj regulēt skatītāja uztveri par konkrēto informāciju. Ziņu programma sastāv no dažādām informācijas pasniegšanas formām, piemērām, ziņu moderatora/diktora runātā teksta, reportāžas, intervijām, videocitātiem, ekspertu, notikumā iesaistīto cilvēku komentāri utt. Ziņas, kuras raidījuma veidotāji uzskata par svarīgām, tiek izceltas kā reklāmas, piesakot raidījumu.
Tā kā masu mediji sabiedrībā nosaka diskutējamo tēmu loku, notikumu un lietu attīstības tendences, tad svarīgi, lai televīzijā būtu profesionāli veidotas ziņas, kuru pamatā ir informācijas avoti un ziņu sagatavotāji.
…