Vēsture.
Skotu fermeris Aleksandrs Beins 1842. gadā izgudroja un patentēja pirmo faksa sistēmu. Angļu vārds fax ir saīsinājums no facsimile transmission, kas nozīmē „precīzas dokumenta vai attēla kopijas sūtījums”. Beina aparāta galvenā sastāvdaļa bija svārsts, kas skenēja attēlu un pārraidīja elektriskos impulsus. Beins nomira nabadzībā, bet viņu ideju uztvēra un attīstīja citi. Pirmais faksa paziņojums tika sekmīgi pārraidīts Lielajā izstādē Londonā 1851. gadā. Mūsdienu faksa aparāti, kas izmanto ciparu signālus un īpašus kodus, darbojas ārkārtīgi ātri un precīzi.
Telegrāfa sakari nekustīgu, arī pelēkus pustoņus saturošu attēlu pārraidīšanai kļuva iespējami jau kopš 1904. gada, taču šādas ierīces varēja izmantot visai ierobežots lietotāju loks. Pēc 1945.gada sākās mēģinājumi izstrādāt ierīci attēlu kopiju pārraidīšanai. 1948. gadā Amerikas Savienotās Valstis demonstrēja pirmo šāda veida ierīci, kas ātri iekaroja tirgu. Ierīces darbības princips balstījās uz jau agrāk izveidoto telegrāfu sakaru nekustīgu attēlu pārraidīšanas mehānismu, kas tika aprīkots ar modernu elektroniku. 1968. gadā starptautiskas standartizācijas ietvaros šī ierīce tika nosaukta par telefaksu. Ierīces, kas sākotnēji pārraidīja melnbaltus attēlus, kopš 1990. gada pārraidīja arī krāsainus attēlus.
Kā darbojas fakss?
Faksimilsakaru jeb faksa aparāts rindiņu pēc rindiņas ar tievu gaismas staru „notausta” attēla vai teksta lappusi, nosakot tā spožumu tūkstošos atsevišķu punktu. Tad aparāts noteiktā secībā nosūta pa telefonu līniju signālus, kas raksturo katra punkta spožumu. Uztvērējs faksa aparāts „atšifrē” šos signālus un punktu pēc punkta reproducē oriģināla attēlu.…
