Ezeru veidi
Oligotrofi ezeri ir ļoti tīri ezeri ar dzidru ūdeni un zemu pirmprodukcijas daudzumu. Tajos ir maz minerālo un organisko vielu, tādēļ maz aļģu un citu ūdensaugu. Arī zivju daudzums šādos ezeros ir neliels, taču ir liels sugu skaits. Ūdens ir ļoti dzidrs, tā caurredzamība ir vismaz 10 - 20 metri. Ūdenī ir daudz izšķīdušā skābekļa. Vai Latvijā var atrast šādus ezerus? Pie mums tipisku oligotrofu ezeru nemaz nav; tādi ezeri sastopami kalnos – piemēram, Alpos. Tik tīrus un dzidrus ezerus var atrast arī, Zviedrijā un Somijā. To ūdenscaurredzamība pārsniedz 8 - 10 metrus un šo ezeru ūdeni var izmantot dzeramā ūdens apgādei bez kādas apstrādes. Tie ir piemēroti lašveidīgo zivju dzīvei un ir izcili laba vieta rekreācijai – peldēšanai, ūdenssportam. Šādu ezeru nav daudz, tāpēc tos īpaši aizsargā.
Mezotrofie ezeri Vistuvākie oligotrofajiem ezeriem Latvijā ir mezotrofie ezeri – vidēji produktīvi ezeri. Ūdens caurredzamība tajos ir 4 - 6 metri. Sugu skaits šajos ezeros ir apmēram tikpat liels kā oligotrofajos ezeros, taču atsevišķo sugu īpatņu skaits ir lielāks. Pie šī tipa pieder dziļais Drīdzis, Laukezers, Rāzna un citi dziļi ezeri. Par mezotrofiju liecina smilšaina grunts, dzidrs ūdens, skrajas un samērā šauras niedru audzes. Toties te ir labi attīstīta iegrimušo augu josla, kurā var būt sastopamas tādas retas sugas kā ezerenes un lobēlijas. Vēl par mezotrofijas indikatorsugām uzskatāmas zālainā un visgarā glīvene, zālainā ežgalvīte, sīkā lēpe, uzpūstais grīslis, purva pameldrs un mieturaļģes jeb hāras. Jāatzīmē, ka šīs pazīmes lietojamas kompleksi – tas ir, tikai vienas indikatorsugas atrašana var arī neliecināt par mezotrofu ezeru.
…
