Rudens atdzišana iesākas tad, kad iestājas negatīva siltuma plūsma. Grafikā redzams, ka virsējiem ūdens slāņiem raksturīga homotermija (līdz 5 m dziļumam ūdens temperatūra ir nemainīga – +10,8 °C), bet dziļāk tiešā temperatūras stratifikācija ( no 10 m dziļuma ūdens temperatūra pakāpeniski samazinās). Šāds temperatūras sadalījums izskaidrojams ar to, ka konvekcijas dēļ ūdens virsējā slānī vairāku metru dziļumā atdziest vienmērīgi, bet dziļāk, kur konvekcija notiek daudz lēnāk, vasaras periodā sasilušie ūdens slāņi ar aukstākajiem virsējiem sajaucas lēnāk, tādēļ kādu laiku tieši zem augšējiem aukstajiem slāņiem esošajos zemākajos slāņos saglabājas augstāka temperatūra, kā arī šie slāņi sasilst no siltuma plūsmas, kas nāk no ezera dibena (Skat. 3. att.).
Ziemas atdzišana sākas ar momentu, kad parādās pretēja jeb apgriezta temperatūras stratifikācija (temperatūra ūdens virskārtā nokrīt zem +4°C, bet dziļumā pieaug). Grafikā redzams, ka zemākā temperatūra novērojama ūdens virsējos slāņos (+2°C), bet palielinoties dziļumam, tā pieaug (16 m dziļumā – +2,7°C). Šāds temperatūras sadalījums izskaidrojams ar to, ka ezera virsējie slāņi aukstās gaisa temperatūras (sniega nokrišņu un tā sasalšanas rezultātā) ietekmē strauji atdziest, bet konvekcija ar zemāk esošajiem slāņiem notiek lēnāk, tādēļ šeit ilgāku laiku saglabājas augstākas temperatūras (to ietekmē arī pienākošā siltuma plūsma no ezera dibena) (Skat. 3. att.).
Ezeri aizsalst tikai tad, kad visā dziļumā ūdens temperatūra ir pazeminājusies līdz +4 °C, bet virskārtā līdz 0 °C. Ezera dziļajās vietās inerce ir lielāka, tāpēc vispirms aizsalst sekli līči un piekrastes un tikai pēc tam ledus sega izplatās uz dziļākām ezera vietām. Ledus sega ezeros ir patstāvīgāka kā upēs – tā ātrāk parādās un ilgāk saglabājas (Zīverts, 2004). Usmas ezeram raksturīga noturīga ledus sega visā ziemas periodā. Ledstāves laikā ledus biezums pieaug straujāk aukstās ziemās un ar mazu sniega segu uz ledus.
Ja Latvijas A daļā ledus sega sāk veidoties novembra 2. Pusē un ledstāve saglabājas 3,5- 5 mēnešus, bargās ziemās pat 6 mēnešus, tad Latvijas R daļā ledus sega veidojas salīdzinoši vēlāk un saglabājas īsāku laiku – vidēji līdz 3 mēnešiem.
1982. – 1983. gada ziemā un 1984. – 1986. gada ziemās, ledus segas izveidošanās novērota decembra sākumā un vidū, bet 1981. – 1982. gada ziemā ledus sega izveidojusies vēlāk, janvāra sākumā. 1983. – 1984. gada ziemā, ledus sega veidojusies daudz vēlāk, tikai februāra sākumā, kas liecina, ka šajā gadā ziemas sākums ir bijis relatīvi siltāks kā citos gados. Visā novērotajā periodā, ledus segas uzlūšana reģistrēta aprīļa mēnesī. Tādējādi, var noskaidrot, ka visīsākais ledstāves ilgums ir bijis 1983. – 1984. gadā, tikai 61 dienu, bet visgarākais 1985. – 1986. gadā – 124 dienas, uz pusi garāks laika periods kā 1983. – 1984. gada ziemā. Ledstāves ilgums liecina par relatīvi garākām ziemām. …
