E.Virza A.Eglīša romānā "Pansija pilī"

Citi materiāli

Jānis Grīns izvērtējot E. Virzas daiļradi teicis:‘’.. Virza ieslēdzās latviešu vēstures spožākā posma notikumos bez jebkādas rezervācijas. Viņš izdzejoja šo laikmetu, paceldams laikmetīgo pār mūžīgo. Tā viņš blakus Blaumanim, Rainim un Skalbem kļuva par latviešu rakstniecības klasiķi. Viņš dzejoja savam laikam un mūžībai, ieslēgdamies Latvijas likteņa gaitās.’’

Andrejs Johansons par E. Virzas publikācijām:’’ Tas ir spontānas, faktos neprecīzas, reizēm netaisnas, taču tajās nav nekā stereotipiska vai klišejiska.’’

Tikai 1989. gadā pirmo reizi Latvijā pēckara periodā tiek izdota E. Virzas grāmata ‘’Straumēni.’’ Tās priekšvārdā Imants Ziedonis raksta:’’ Šī ir ticības dziesma. Jo mājudziesmas varoņi aiziet un pazūd karos un cerībā. Varoņi aiziet pasaulē. Mājas paliek piederīgie. Jā, piesaistītie, sapītie un mazcerīgie. Tomēr- piederīgie. Mājudziesma ir uzticības dziesma.
‘’Straumēni’’ ir māju uzticības un ticības dziesma.’’

Jānis Alberts Jansons teicis:’’ Virza grib rādīt visu to, kas vērtīgs latviešu dzīvē. Šai nolūkā viņš tēlo neaskētisko bālumu un nevarību, bet latviešu zemes auglīgo bagātību un dzīves spēka pāri plūstošo varenību.’’

Jāņa Veseļa atzinums:’’ Dīvainā kārtā no šīs pasaules gandrīz pazudis cilvēks, tas nekur neparadās Straumēnos kā patstāvīga domājoša būtne, tas iekūst dabas ainavās, teikās, redzējumos, tam ir tie paši mūžīgie vaibsti kā visām apkārtējām lietām. Arājs, arkls, zirgs- tā ir it kā viena būtne.’’
…