Romiešu kultūras saknes meklējamas Senās Itālijas tautu radītajā civilizācijā. Spēcīgākie kultūras un politiskās attīstības ziņā bijuši etruski. Etrusku civilizācijas pēdas rodamas Arno upes ielejā un Tibras labajā krastā . Šo vietu senlaikos dēvēja par Etrūriju , bet šodien – par Toskānu . Etruski bijuši lieliski zemkopji , kas pratuši nosusināt purvus , pārvēršot tos auglīgos līdzenumos , izveidojuši irigācijas sistēmas.
Pirmie zināmie etrusku kultūras pieminekļi attiecas uz IX gs. p. m. ē. beigām un VIII gs. p. m. ē. sākuma. II gs. p. m. ē. viņu civilizācijas cikla attīstība beidzas.
Par etrusku izcelsmi diskutēja jau antīkās kultūras pārstāvji.
Piemēram, Hēredots uzskatīja, ka etruski Itālijas teritorijā ir ieceļojuši pa jūru no Mazāzijas.
Citi etruskus atzina par vienu no Itālijas tautām.
Seno romiešu slavenais vēsturnieks Tits Līvijs par etrusku izcelsmi arī izteicās neskaidri : etrusku dzimtene esot jāmeklē ziemeļos.
Diskusija par etrusku izcelsmi turpinās arī mūsdienās pārsvarā tāpēc, ka trūkst priekšstata par viņu kultūrģenēzes procesu.
Etruski vēsturē ienāk strauji un stabili kā tauta ar jau sasniegtu noteiktu kultūras pakāpi.
Itālijas vidienē VIII gs. p. m. ē. zemēs starp Tibras un Arno upi negaidīti atklājās augsti attīstītu pilsētu kultūra, kas ievērojami pārspēja kaimiņos dzīvojošo etnosu dzīves līmeni.
Antīkās pasaules tekstos minētās etrusku zemes nosauktas par Etrūriju.
Etrūrija nebija vienota valsts, bet gan 12 patstāvīgu pilsētvalstu savienība. Lielākās pilsētas bija Tarkvīnija, Arēcija, Perūzija. …
