Latviešu valodā pirmās etnopsiholoģiskās publikācijas zināmas 20.gs. pirmajās desmitgadēs. Bija izveidojusies latviešu demokrātiskās inteliģences pjelāde, kas vairs nenāca tieši no zemnieka sētas kā savulaik K.Valdemārs vai E.Dinsbergs, bet bija jau izglītotu vecāku bērni un pašī studējuši Tērbatā, Maskavā, Pēterburgā vai Šveicē. Sākās viņu profesionālā diferencēšanās. Latviešu autoru vidū ir filozofi (Pēteris Zālīte), vēsturnieki (Frīdis Zālītis, Arveds Švābe). Par pazīstamāko etnologu varētu saukt Marģeru Skujenieku.
Nacionālo raksturu pētnieki vienmēr centušies rast atbildes uz jautājumiem- kā rodas nacionālo raksturu savdabība? Vai tā ir ģenētiski nosacīta? Kāda ir antropoloģisko atšķirību loma? Kāda ietekme videi- ģeogrāfijai, vēsturei un politikai? Lai arī viedokļi ir stipri atšķirīgi, vienā jautājumā redzama pilnīga vienprātība: bezcerīgi meklēt tikai vienai tautai piemītošas unikālas rakstura iezīmes. Nav pilnīgi unikālu, neatkārtojamu iezīmju, taču pastāv unikāli, neatkārtojami tautu raksturi. Tie veidojas no cilvēku psihes vispārējiem struktūras elementiem. …