Etnolingvistika

Vilhelma fon Humbolta (Wilhelm von Humboldt, 1769 - 1859) laikā. V. Humbolts norāda: "Domāšana nav atkarīga tikai no valodas vispār, līdz zināmai pakāpei tā ir atkarīga no katras atsevišķās konkrētās valodas (..) Daudz ir tādu jēdzienu un arī gramatisko īpatnību, kas tik cieši ieaudušies savas valodas individualitātē, ka nav iespējams ne tos saistīt daudzajās svārstībās tikai ar iekšējās uztveres pavedienu, ne arī bez pārveidojuma pārtulkot citā valodā".
Tā kā B. Vorfs interesējas par acteku un maiju rakstību un arheoloģiju, kas savukārt radīja interesi par dzīvajām indiāņu valodām un šīs intereses rezultātā tapa vairāki indiāņu valodu pētījumi. Laika posmā no 1925. gadam līdz pat 1941. gadam B. Vorfs publicē vairākus savus darbus par maiju rakstību un arheoloģiju, par Meksikas indiāņu cilšu vēsturi u.c. Spriežot pēc atstātajiem manuskriptiem, B. Vorfs bija iecerējis uzrakstīt grāmatu “Valoda, domāšana un īstenība”. Diemžēl B. Vorfs mirst 41 gada vecumā un šī iecere nepiepildās.
Taču E. Sepīra un B. Vorfa darbu un idejas turpina citi zinātnieki, jo valoda tomēr ir dzīva, tā attīstās, aug un mainās. Šobrīd, protams, zinātniekiem ir pavēries plašs darba lauks saistībā ar etnolingvistu un nenoliedzami arī plašs darba lauks ir pavēries citās valodniecības nozarēs. Ticu, ka etnolingvistika palīdz un palīdzēs izprast dažādas kultūras, dažādu kultūru valodas, jo valoda ir viens no kritērijiem, pēc kura var pētīt dažādās kultūras. Valoda tika pētīta, tiek pētīta un tiks pētīta, jo tā ir sistēma, kurā ir tik daudz līmeņu, tik daudz sarežģītu lietu. Pati valoda ir viena liela zinātne un diez vai kāds spēs visu izpētīt līdz galam.
…