Secinājumi
Rakstot šo pārskatu, es secināju, ka Interneta vidē ir pieejami diezgan daudz Latvijas speciālistu veiktie pētījumi par etniskajām attiecībām. Domājot par visu pētījumu struktūru, man visvairāk patika pētījuma firmas Baltic Institute of Social Sciences veiktie pētījumi. Šīs firmas pētījuma sadaļas bija saprotamāk sakārtotas, izcelti svarīgākie dati, pētījumu rezultātus varēja ātri sameklēt. Katra pētījuma sākumā bija izvirzīti galvenie mērķi. Domājot par pašiem pētījumiem, man šķita, ka daudzi pētījumi bija visai līdzīgi saturā. Kaut arī katram pētījumam bija cits nosaukums, pētījumu saturs lielākoties bija par problēmām etnisko minoritāšu starpā un integrāciju Latvijā.
Pārskatot visus pētījumus, secināju, ka lielākie konflikti un nesaprašanās ir latviešu un krievvalodīgo starpā. Kā arī krievvalodīgo nevēlēšanās integrēties Latvijas sabiedrībā – runāt, rakstīt latviski, latviešu tradīciju nesvinēšana u.c. Kas bija interesanti, cittautieši izrādīja lielāku vēlmi integrēties Latvijas sabiedrībā. Pēc dažu pētījumu anketu rezultatiem, cittautieši labprātāk macās latviešu valodu, svin latviešu svētkus u.c. Daudzos pētījumos bija arī apspriests jautājums par etnisko minoritāšu diskrimināciju. Bija pat atsevišķs pētījums „Čigānu stāvoklis Latvijā”. Rezultāti parādīja, ka aptuveni 50% latviešu izjūt piesardzību un diskomfortu, atrodoties čigānu tautības pārstāvja tuvumā.
Meklējot informāciju par etniskajām attiecībām, atradu ļoti daudz likumu un dažas konvencijas, kas vērsti etnisko minoritāšu aizsardzībai, diskriminācijas aizliegšanai. Var spriest, ka Saeima tomēr kaut mazliet domā par cittautiešiem, aizsargājot viņus no diskriminācijas un palīdzot integrēties Latvijā.
Pētījumu pārskatīšanas gaitā apstiprinājās manis izvirzītā hipotēze, ka krievvalodīgie iedzīvotāji visnelabprātāk vēlas apgūt latviešu valodu, tradīcijas, nevēlas pakļauties valsts mentalitātei salīdzinājumā ar citas tautības pārstāvjiem.
…