Zinātniskā ikdienā jēdzienu "Sociāls stereotips" ieviesa Uolters Lippmans, viņš aplūkoja to kā nokārtotu, shematisku, determinējošu ar kultūru pasaules tēlu (vai "bildi"), kurš ir cilvēka galvā. Lippmans iedalīja sekojošos galvenos cēloņus, kuru dēļ cilvēki ķeras pie steriotipizācijas: pirmkārt, pēc piepūles ekonomijas principa, tie netiecas reaģēt ikreiz jaunā veidā uz apkārtnes parādībām, bet gan pieskaita tos jau pie esošajām kategorijām; otrkārt, tādā veidā viņi aizsargā grupas vērtības un savas tiesības. Galvenās stereotipa īpašības ir: noturība (vai vienu un to pašu stereotipu eksistence dažādās cilvēku paaudzēs iekšpus viena etnosa), riģiditāte, informācijas uztveres izvēlība un emocionāla pilnība. Etnisku stereotipu šajā sakarā var noteikt kā "vienkāršotu, shematizētu, emocionāli krāsainu un jelkādas etniskas grupas vai kopības ārkārtīgi noturīgu tēlu, viegli izplatāms uz visiem tās pārstāvjiem" (Platonovs, Počebuts, 1993).
Aprakstītājā definēšanā neņem vērā vienu svarīgu aspektu, kurš ir saistīts ar sociāliem stereotipiem: to eksistence tiek noteikta ne tikai un ne tik ar atsevišķa indivīda priekšstatiem, cik ar "grupas piekrišanas" faktu (Haslam, Turner, 1998). Austrālijas zinātnieki atzīmē, ka stereotipu pētnieki parasti pamatojas uz stereotipa sapratni kā individuālu, "privātu" parādību. Tomēr, pati iespēja stereotipu priekšstatu rašanās un iedarbība uz starppersonu uztveri, kā arī interese par tiem zinātnes un nepieciešamība to studēšanai tiek noteikta ar stereotipu īpašību - rasties nevis vienkārši atsevišķu cilveku "galvās", bet gan veselu grupu apziņā: "Stereotipi var kļūt sociāli, tikai tad, kad tie dalās lielās cilvēku grupās iekšpus sociālas kopības – sadalīšana nozīmē doto stereotipu efektīvās iejūšanas process cilvēku apziņā" (Taijfels, citāts no Lebedevas, 1999).…
