Etniskās subkultūras. Mentalitāte un dialoga problēma

Pasaule ir liela, bet cilvēks mazs. Šajā pasaulē jaunajam cilvēkam, kā jau iepriekš teikts, rodas daudz jautājumu. Kas es esmu? Ar kādām īpašībām man jābūt apveltītam? Kādās attiecībās man jāatrodas ar citiem cilvēkiem? Vai man ir nepieciešama viņu palīdzība? Atbildes uz šiem jautājumiem cilvēkam sniedz ne tikai viņa piederība vecumam, kultūrai, bet arī viņa piederība etniskajai grupai. Tātad atbildes uz šiem jautājumiem viņam dod etnoss, kurā viņš dzīvo. Tā ir tā prizma, caur kuru cilvēks skatās uz pasauli. Viņam rodas šīs pasaules aina. Pasaules aina – tie ir nedaudzi priekšstati par ikdienu, kas ir raksturīgi šī etnosa biedriem. Tā izpaužas caur filozofiju, literatūru, mitoloģiju un ideoloģiju. Tā kalpo par bāzi savas rīcības un nodomu izskaidrošanai.
Mēs visi piederam kādam etnosam. Tas arī nosaka mūsu attiecību īpatnības. Jauniešu subkultūras, neapšaubāmi, arī saistītas ar viņu biedru piederību etniskai grupai.
Cilvēks sāk sevi attiecināt uz kādu subkultūru, kad viņš saprot, ka tai piederošie cilvēki ir viņam līdzīgi, kad viņam ir tādi paši dzīves uzskati, viņu principi, viņu reakcija uz apkārtējo pasauli. Bet visas šīs īpašības lielākoties diktē mentalitāte. Līdz ar to ļaudis, kas pieder dažādām etniskajām grupām, izvēlēsies sev arī dažādas subkultūras. Piemēram, latviešu un krievu mentalitāte atšķiras. To var redzēt arī pēc tā, kā jaunieši pavada savu laiku, kā ģērbjas, kā uzvedas. Kas attiecas uz stilu, latviešu jaunieši, mūsuprāt, vairāk ir tendēti uz Eiropas apģērba stilu.…