Etniskās attiecības viduslaikos

Cilvēce, vienota bioloģiski un attīstoties pēc līdzīgām sociālām tendencēm, sadalās dažāda tipa kopībās, kas visas veidojušās vēstursiki. Blakus sociāli šķiriskām, reļiģiskām atšķirībām redzamu vietu ieņem cilvēces sarežģītais etniskais sastāvs. Pastāv lielas daudzmiljonu nācijas, tautības, etniskās grupas, ciltis un citi etniski veidojumi. Etniskā veidojuma galvenās pazīmes raksturo angļu sociologs Entonijs Smits: tā ir cilme, valoda, tautas kultūra, ieražas un tradīcijas, etniskā pašapziņa.
Pasaulē ir vairāki tūlstoši etnisku veidojumu, bet valstu skaits – ap 200. eiropā ap 100 milj. cilvēku nedzīvo savā etniskajā dzimtenē. Etniskās attiecības ieņem nozīmīgu vietu mūsdienu pasaulē. Minās paši etnosi, to etniskā seja: siltis pārtapišas par vienotām tautībām, tautības – par mūsdienu nācijām. Norisinās arī nepārtraukti starpetniski kontakti, etnosu savstarpēja mijiedarbība.
Etniskās attiecības var būt mierīgas, līdzsvarotas. Etnosi var dzīvot blakus, veidojot iolētas sabiedrības bez konfliktiem (segregācija). Attiecības var kļūt saspridzinātas un novest pie asiem konfliktiem, pat postošiem kariem. Etniskās attiecības nekad nav idilliskas, jo tīri objektīvi pastāv atšķirīgas intereses, kuras jāmāk saskaņot. Etnisko attiecību nozīme 20. gs. otrajā pusē manāmi pieaugusi. Jāiemācās dzīvot daudznacionālā vidē, regulēt etniskās attiecības, laikus novēršot briestošos konfliktus.…