Lai noskaidrotu, kādi ir ētiskie standarti un sociālās vērtības biznesā jeb uzņēmējdarbībā, sākumā ir jāsaprot un jānoskaidro, kas tad īsti ir uzņēmējdarbības jeb biznesa ētika.
Inta Rogenbuka uzņēmējdarbības ētiku definē šādi: „Uzņēmējdarbības ētika ir vispārējās ētikas pamatideju izmantošana uzņēmējdarbībā. Tā ir mācība par labo un ļauno, taisnīgo un netaisnīgo, brīvību, atbildību un varu īpašajās situācijās un attiecībās, kas rodas uzņēmējdarbībā.” [1,20] Savukārt, portālā politika.lv publicētajā rakstā uzņēmējdarbības ētiku skaidro, kā visas tās attiecības, kādās uzņēmums stājas ar indivīdiem vai organizācijām, lai padarītu iespējamu uzņēmuma darbību. Uzņēmējdarbības ētika ir normatīvs šādu attiecību vērtējums. Proti, tā raksturo to, vai noteiktas uzņēmējdarbības attiecības ir atbalstāmas vai nosodāmas.[3] Trešais uzņēmējdarbības definējums ir šāds, ka parasti uzņēmējdarbības ētika tiek raksturota kā kalpošana citiem cilvēkiem, sagādājot viņiem jūtamus labumus un saņemot par to ienākumus, kas attaisno ieguldījumus, paliekot morāles ietvaros.[4] Tātad varam secināt, ka viedokļi par to, kas ir uzņēmējdarbības ētika, ir dažādi, tomēr visus vieno tas, ka uzņēmējdarbības ētika ir īpašas attiecības starp uzņēmumu un sabiedrību, kā arī vērtības, kas rodas godīgas uzņēmējdarbības rezultātā.
Uzņēmējdarbības ētika nepieciešama, lai harmonizētu uzņēmumu attiecības ar sabiedrību, lai pasargātu sabiedrību un tās grupas no kaitējuma, kā arī, lai pasargātu uzņēmējdarbību no kaitīgām akcijām.[1,20] Laba uzņēmējdarbības ētika ir uzņēmējdarbības vērtējums, kas ir balstīts uz kritērijiem, kuru ievērošana padara iespējamu uzņēmuma ilgtermiņa pastāvēšanu un tālāku attīstību.[3]…
