....kāds nebūs labs dvēselē pēc šāda kursa filozofijā.
Aristotelis par sakarību starp zināšanām un morāli.
Ētiskie principi, kuri tiek apskatīti aprūpē un māsas darbā nāk no tādas ētikas nozares kā deontoloģiskā ētika un utilitārā ētika. Visvairāk māsu praksē, kā arī medicīnā vispār, tiek runāts par sekojošiem principiem:
autonomijas princips,
nekaitēšanas princips,
laba darīšanas princips,
taisnīguma princips.
2. AUTONOMIJAS PRINCIPS
Autonomija ir pašnoteikšanās. Autonomija ir viens no galvenajiem principiem principiālajā ētikā. Pats vārds nāk no grieķu valodas, kurš tulkojumā nozīmē: autos- pats, nomos- vadīšana, likums. Autonomija ir viens no tiem principiem, kurš tiek augsti novērtēts ritumu kultūrās šodien.
Autonomija kā pašnoteikšanās ir praksē īstenotas cilvēka brīvības tiesības. tās pirmkārt ir katra cilvēka pamattiesības: tiesības dzīvot un mirt, tiesības vairoties, tiesības uz privātumu. Bet brīvība ir tikai tad, ja ir individuāls izvēles iespējas. tieši tādēļ autonomija ir jāsaprot vispirms kā individuālā izvēle un tikai tad kā brīvības tiesības un privātums, kas kopumā veido pašnoteikšanās procesu.
Autonomija ir personīgas tiesības; rīcības brīvība tajās situācijās, kad tas attiecas uz indivīdu pašu. Indivīds izdara izvēli pamatojoties uz savām normām un plāniem. Autonomija ietver sevī arī: patstāvību, neatkarību, spēju izvērtēt alternatīvo izvēli, kā arī izdarīt secinājumus. Autonomijai ir nepieciešams tādi nosacījumi kā: spēja loģiski spriest, saprast, domāt racionāli.
Autonomijas princips tiek lietots tikai gadījumos, kad tas nenodara ļaunumu citām personām jeb sabiedrībai kopumā. Tiesības uz autonomiju tiek pamatotas uz vērtībām, proti ,ka cilvēks ir vērtība pati par sevi, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, personīgām īpašībām un mantas. Cilvēks pieder pats sev, un ir tiesīgs izlemt kas ir pareizākais tieši viņam pašam.
Cilvēks var izlemt pats pāri savam ķermenim un dzīvei.
Kad cilvēks rīkojas autonomi, tad vienīgais ierobežojums ir, kad viņa izvēle nedrīkst apdraudēt citu cilvēku dzīvi, viņam ir jāievēro citu cilvēku autonomiju. Tieši šis moments bieži izrādās ļoti grūts māsām un citam aprūpes personālam.
Jebkura izvēle ir paša cilvēka ziņā neatkarīgi no tā, vai sabiedrība to uzskata par pareizu vai nepareizu. Jautājums ir tikai par to, vai pacients ir vai nav patstāvīgi lemt spējīgs, proti, vai šis cilvēks ir autonoma persona. Kurš būtu uzskatāms par tādu? Un kāda darbība ir autonoma? Par autonomu darbību tiek uzskatīta tāda darbība, kura veic:
1) apzināti,
2) saprātīgi,
3) bez kontrolējošas ietekmes, kura determinē darbību.
…
