Ētiskās problēmas Džona Ronalda Rūela Tolkīna darbā “Gredzenu pavēlnieks”

Mana izvēle bez vilcināšanās krita uz šo neparasto un visinteresantāko, aizraujošāko, apbrīnojamāko darbu, ko vien esmu lasījis. Šī neparastā un oriģinālā ideja jau ar pirmajām lapaspusēm, aizrāva mani līdzi nebeidzamai darbībai un saspringumam.
Pats autors – Džons Ronalds Rūels Tolkīns, pat nevarēja iedomāties, cik lielus panākumus un atzīšanu gūs viņa pirmā grāmata – Hobits, kuru Tolkīns uzrakstīja un izstāstīja saviem bērniem. Vēlāk, Stenlijs Anvins, Tolkīna grāmatas izdevējs, pierunāja viņu rakstīt turpinājumu, un sākās darbs pie Gredzenu pavēlnieka, milzīga stāsta, kura pabeigšanai vajadzēja divpadsmit gadu un kuru nepublicēja, līdz rakstniekam nebija vairs tālu līdz pensijai. Taču beigu beigās, šis darbs kļuva pazīstams ne tikai kā lieliska grāmata jebkuram vecumam, bet arī neparasti reālistiska un nemazāk aizraujoša filma.
Džona Tolkīna darbs – “Gredzenu pavēlnieks” ietver sevī ļoti dziļu, pārdomām pilnu filozofisko un psiholoģisko domu apkopojumu. Tolkīns, būdams dzīves pieredzes rieta pusē, tīšām liek lasītājiem manīt, ka cilvēka augumu un fizisko spēku nevar pielīdzināt tā spēcīgai un patriotiskai iekšējai pasaulei. Notikumi risinās svešā, mums nepazīstamā zemē, ko pats Tolkīns ir izveidojis un parādījis mums. Galvenās domas pamatā tiek risināta mūžīgā cīņa starp labo un ļauno, kuru, pēc manām domā, autors ir attēlojis neparasti precīzi, ieguldot tur savu dzīves pieredzi un cilvēciskās jūtas. Uzmanība tiek veltīta uz mūsu ikdienas visparastākajiem jautājumiem un uz mūsu rīcību dažādās dzīves situācijās, vienīgā atšķirība ir tā, ka autors šīs mazās dzīves patiesības ir izvirzījis priekšplānā, tādējādi liek mums visiem manīt, kas mēs paši īstenībā esam. …