Darba tēma ir Etiķetes normas jurista profesijā. Darba mērķis ir noskaidrot un apzināt etiķetes būtību un atbildības īpatnības.
Morāles specifika pievērš uzmanību pienākumiem un brīvajai gribai. Ikdienas dzīvē tikumība saistīta ar ekonomiskiem, politiskiem, tiesiskiem jautājumiem, ar estētiskām problēmām un ikdienas rūpēm, kuras dažreiz grūti aplūkot pēc loģikas prasībām. Amati, kuri saistīti ar jurisprudenci ir dažādi, kā arī darbības sfēras atšķiras. Līdz ar to var secināt, ka kompetence arī ir atšķirīga. Tāpēc būtu svarīgi ielūkoties, kādas prasmes un etiķetes normas vajadzīgas dažu izplatītāku profesiju pārstāvjiem.
Jurists ir speciālists tiesību zinātnes un likumu jautājumos, un jurisprudencē - juristu darbības sfērā. Ja juridiskajai personai ir atbilstoša izglītība, tai ir sniegta atbilstoša apmācība un tai ir atbilstošas prasmes, lai veiktu konkrēto darbu, tā var tikt uzskatīta par kvalificētu juridisku personu. Jurists var veikt tiesneša, prokurora, advokāta, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga un tiesu izpildītāja darbu, kā arī ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās, iestādēs, autonomajos publisko tiesību subjektos, komercsabiedrībās, nodibinājumos, nevalstiskajās, starptautiskajās un pārnacionālajās organizācijās. Jurists veic normatīvo aktu un juridisko dokumentu sagatavošanu, spriež tiesu, konsultē, uzstājas kā pārstāvis, aizstāvis vai valsts apsūdzības uzturētājs tiesā. Iegūstot juridisko izglītību, juristam jāorientējas profesionālās ētikas un profesionālas etiķetes jautājumos.